“Alūksnes Ziņas” turpina iepazīstināt savus lasītājus ar Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajām apvienībām un partijām, kuras nolēmušas piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās un kuras, visticamāk, varētu pārsniegt piecu procentu barjeru. Katras partijas birojam nosūtījām jautājumus, uz kuriem lūdzām atbildēt kādu no attiecīgā politiskā spēka vadošajiem pārstāvjiem. Par atbildēm savu viedokli lūdzām izteikt arī mūsu novada cilvēkiem. Šoreiz – par “Saskaņas centru”.
Politisko partiju apvienībai “Saskaņas centrs” (SC) Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir 30 deputātu kandidāti, tostarp alūksnieši. Priekšvēlēšanu programmā ir daudz pašpārliecības, jo daudzviet tiek uzsvērts “mēs uzvarēsim, lai…”. Partiju apvienība jau pašlaik tiek pārstāvēta Saeimā – par paveikto, nākamajiem solījumiem un redzējumu valstij svarīgu jautājumu risināšanā uz laikraksta jautājumiem atbild Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāts, SC Vidzemes vēlēšanu apgabala līderis Ivans Klementjevs.
– Kāds ir SC skatījums par valsts budžeta deficīta samazināšanu: kā to izdarīt – izmantojot Starptautiskā Valūtas fonda uzstādījumus vai citādāk?
– Valsts budžeta deficītu var samazināt, optimizējot valsts izdevumus. Šobrīd budžetā ir daudz lieku izdevumu, kurus mēs cenšamies precizēt un atklāt sabiedrībai. Starptautiskais Valūtas fonds neizvirza savas prasības: viss, ko mēs redzam – sarunas, dokumenti – ir Latvijā pastāvošās valdības piedāvājumi. Mēs apzināmies, ka saņemtais aizdevums būs jāatdod, bet izvirzīsim fondam prasības un piedāvājumus, kuri ir domāti ekonomikas atdzīvināšanai.
– Kādu valsts nodokļu politiku atbalsta SC? Priekšvēlēšanu programmā SC min, ka ieviesīs progresīvo nodokli, ēkas apliks ar minimāliem nodokļiem, nelielas dzīvojamās platības – vispār nemaz, bet uzņēmējus atbrīvos no lielā nodokļu sloga. Kā domājat to īstenot?
– Progresīvā algas nodokļa ieviešana vienlaikus ar neapliekamā minimuma palielināšanu nodrošina: nodokļu slodzes samazinājumu nabadzīgajiem un to pārdali uz bagātniekiem. Cilvēki ar nelieliem ienākumiem visu papildus saņemto algu uzreiz tērēs preču un pakalpojumu iegādei. Tā rezultātā notiks valsts budžeta ieņēmumu kompensācija – algas nodoklis pie progresīvas skalas ieviešanas nedaudz mazināsies, bet no iekšzemes pieprasījuma pieauguma palielināsies pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu daļa budžetā. Savukārt nekustamā īpašuma nodoklim perspektīvā arī ir paredzēts ieviest progresīvo skalu, bet tas tiks izdarīts ne agrāk kā 2013.-2014.gadā.
– Kā risināsiet samilzušās sociālās problēmas valstī? SC programmā uzsvērts, ka nekad neļaus samazināt pensijas – vai tā patiesi būs?
– Pensijas samazināt mēs neplānojam, jo zinām, ka tās jau tā ir niecīgas. Pēc politiskās apvienības “Vienotība” valdības plāniem uz 2011.gadu ir paredzēts mazināt summu, kas ir izmaksājama pensionāriem uz rokas, izmantojot divas shēmas: pirmkārt, samazinot pensiju neapliekamo minimumu, otrkārt, piemaksu pensijai par nostrādātiem gadiem pārlikt no sociāla budžeta uz valsts pamatbudžetu, lai samazinātu sociālā budžeta deficītu, bet pēc tam to samazināt, jo pamatbudžetā trūkst naudas. Mēs to nepieļausim nekādā gadījumā. Pēc mūsu aprēķiniem pensijas būs izmaksātas pilnā apmērā. Un, ja ekonomika rādīs ne tā, kā ir plānots – deflāciju, bet gan inflāciju un cenu kāpumu, tad mēs plānosim pensiju indeksāciju. Ekonomikas attīstības rezultātā pieejamās finanses palielināsies, jo mēs jau šodien nopietni strādājam pie valsts programmas, kas radīs stabilas darba vietas, lai likvidētu masveidīgo bezdarbu.
– Kā attīstīt Latvijas novadus – konkrēti Ziemeļvidzemē, kur ir robežnovadi ar Krieviju, Igauniju?
– Te ir daudz kas paveicams. Pirmkārt, mēs strādāsim pie lauksaimniecības inventarizācijas atdzīvināšanas ar kooperāciju un pie tā saucamajiem investīciju projektiem, kuriem Latvijā var piedāvāt sakārtotu un ekoloģiski tīru vidi.
– 2006.gadā SC pirms Saeimas vēlēšanām solīja: “Latvija – bez nabadzīgiem reģioniem. Latvijas reģionu atpalicība ir cilvēku nevienlīdzības avots. ES fondi prioritāri jāvirza uzņēmējdarbības, izglītības un veselības aizsardzības attīstībai depresīvajos reģionos.” Cik daudz no tā ir izdarīts novadu un to nomaļu attīstībai?
– Lai pārvarētu nabadzību, vajadzētu strādāt pie valsts ekonomikas attīstības programmas. Visu 9.Saeimas laiku SC bija opozīcijā un tādēļ mūsu iespējas šajā jomā bija niecīgas. Bet mēs mēģinājām ar likumprojektu izstrādi un to pieņemšanu vai „sliktu likumprojektu” nepieņemšanu aizstāvēt nabadzīgos. Pēdējais no nozīmīgajiem realizētajiem projektiem – Satversmes tiesas spriedums par Valda Dombrovska valdības 2009.gada jūlija lēmumu par pensiju samazinājumu.
Starp lielākajiem Latvijas valdības noslēpumiem ir Eiropas Savienības naudas sadale un izmantošana. Lai labāk to noslēptu, ES naudas izmantošana ir sadalīta starp visām ministrijām. Tagad mēs mēģinām vismaz to saskaitīt. Turpmāk mēs plānojam to apvienot vienas institūcijas rokās, lai padarītu tās izmantošanu pārskatāmāku un efektīvāku.
– Kā pagastiem piesaistīt pēc iespējas vairāk Eiropas fondu līdzekļu, jo, salīdzinot ar “vecās Eiropas” valstīm, mums ir mazs atbalsts.
– To var panākt ar ES fondu izmantošanas pārskatāmību un uzņēmējdarbības aktivizēšanu, tostarp ar reāliem un tiešiem uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem.
– Kādas ir jūsu domas par reģionālo reformu, tās zaudējumiem un ieguvumiem Vidzemē?
– Reforma organizēta un paveikta ne visai veiksmīgi. Tās negatīvās sekas mēs vēl izjutīsim ekonomikā. Iespējams, Latvijai ir jāizmanto Lietuvas pieredze šajā jomā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas mēs vairākas mazas pašvaldības apvienojām vienā novadā, taču vairākums darbinieku saglabāja savas darba vietas tieši bijušajās (pašreiz neeksistējošās pēc likuma) pašvaldībās. Lietuvā reforma reāli ir pabeigta, darbinieki strādā tur, kur viņiem jāstrādā saskaņā ar likumu.
– Kāda ir SC nostāja par mazajām lauku skolām – cik bērniem jābūt lauku skolā, lai tā varētu pastāvēt?
– Uzreiz atbildēt grūti, bet lauku skolām, vismaz sākumskolas līmenī, ir jābūt. Bez tām laukos var “nomirt” pēdējā dzīvība, bet to pieļaut nedrīkst.
– Kur saskatāt Latvijai sadarbības iespējas, potenciālu enerģētikas jomā, kas ir katras valsts neatkarības jautājums?
– Enerģētikas jomā šodien ir ļoti daudz inovāciju, kas atļauj tādām valstīm kā Latvija domāt un strādāt pie alternatīvās enerģijas avotu izmantošanas tautsaimniecības līmenī.
– Kā nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi laukos, cik slimnīcas valstī tam ir nepieciešamas?
– Šobrīd veselības sistēma Latvijā klibo, to vajag atveseļot. Lai to izdarītu, ir nepieciešama nauda, šīs nozares darbinieku godprātība. Nauda ir vajadzīga, lai palielinātu finanšu atbalstu veselībai, bet naudu iegūst ar nodokļu iekasēšanu. Ja Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji nodokļus nemaksās, tad arī veselībai nebūs naudas. Mēs iestājamies par sociālu taisnīgumu – ja sociālo nodokli cilvēki samaksājuši, tad sociālos pakalpojumus var saņemt par brīvu. Bet, ja šo nodokli nemaksā, tad jāmaksā par sociāliem pakalpojumiem – veselības aprūpi un citiem. Tā ir taisnīga pieeja, kur nav aizskarti ne bērni, ne invalīdi, ne pensionāri.
– SC sola īstenot ilglaicīgu demogrāfisko programmu, iedzīvotāju neaizplūšanu no laukiem uz pilsētām, no valsts uz ārvalstīm. Kā domājat to panākt?
– Bērni dzimst tikai tur, kur cilvēkam ir drošības izjūta un stabili dzīves apstākļi. Pirmais nosacījums tam ir darbs ar stabiliem un regulāriem ienākumiem, viss pārējais veidojas tam klāt.
– SC atbalsta to, lai visi Latvijas iedzīvotāji, kas šeit ir dzimuši vai apmetušies uz dzīvi padomju laikā, tiktu atzīti par Latvijas pilsoņiem. Kāpēc SC ir tik svarīgi to īstenot?
– Šodien, pēc 20 neatkarības gadiem, šai problēmai ir pilnīgi cits statuss. Šodien tas jau ir cilvēktiesību jautājums. Mūsu politika pilsonības jomā visu laiku rada jaunus nepilsoņus – to vajag apturēt. Nepilsoņu problēmas risināšanai vajag panākt, lai Latvijā vispār nebūtu šī kauna – mistiska „nepilsoņu” statusa. Jāpanāk, lai jebkurš, kurš dzīvo Latvijas teritorijā, būtu kādas valsts pilsonis. Nav obligāti, lai katrs nepilsonis kļūst par Latvijas pilsoni – svarīgāk, lai viņš izvēlas kādas valsts pilsonību.
– Ja SC būs tā iespēja, ar kuriem politiskajiem spēkiem veidosiet koalīciju?
– Par to var lemt tikai un vienīgi pēc vēlēšanu rezultātiem. SC kandidāts premjera amatam ir Jānis Urbanovičs.
jānis polis, vēsturnieks
Par budžeta deficīta samazināšanu J. Klementjevs nepasaka neko jaunu: valsts izdevumu optimizēšana, lieko tēriņu precizēšana, ekonomikas atdzīvināšana. Arī citos jautājumos: par valsts nodokļu politiku, sociālajām problēmām, novadu un reģionu attīstību, Eiropas fondu līdzekļu piesaisti, reģionālo reformu, mazajām lauku skolām, enerģētikas jomu, veselības aprūpi laukos un demogrāfisko programmu atbildes ir absolūti formālas. Visas šīs aksiomas var izlasīt “Saskaņas centra” potenciālo sadarbības partneru – apvienības “Par labu Latviju” veidojošo partiju priekšvēlēšanu programmās jau pirms daudziem, daudziem gadiem. Pareizas domas, bet vaina viena – tās netiek īstenotas.
Atšķirīgs ir viedoklis par nepilsoņiem. Tiktāl I. Klementjevam taisnība – mistiskais nepilsoņa statuss ir kauns. Bet neviena civilizēta valsts pilsoņa statusu neizdāļā. 20 neatkarības gadi ir pietiekams laiks, lai katrs izvēlētos, kuras valsts pilsonim būt. Ja tik ilgā periodā kāds nav apguvis valsts valodu, kā arī Satversmes un vēstures pamatjēdzienus, tad diez vai tādu var uzskatīt par Latvijai lojālu. Tas patiešām ir kauns! Un tādi “pilsoņi” Latvijai nav vajadzīgi.
I. Klementjevs izvairās atbildēt uz ļoti būtisku jautājumu – ar kuriem politiskajiem spēkiem tiks veidota koalīcija “Saskaņas centra” uzvaras gadījumā. “Par to var lemt tikai un vienīgi pēc vēlēšanu rezultātiem” – tāda nostādne liecina, ka arī “Saskaņas centram” piemīt mūsu politikāņiem raksturīgais hameleonisms. Vienalga kā, bet galvenais – tikt pie siles!
Līdzšinējā “Saskaņas centra” atrašanās opozīcijā gan ir vairāk formāla, nekā faktiska. 9. Saeimas laikā labējo partiju kašķēšanās rezultātā vairākkārt veidojās situācija, kad valdošā koalīcija palika mazākumā un balsojumu tai par labu izšķīra tieši “Saskaņas centra” deputāti. Tādējādi šiem politiķiem nav morālu tiesību distancēties no līdzatbildības par pašreizējo situāciju valstī. I. Klementjeva uzvārda brālis Andrejs visu šo laiku ir “Saskaņas centra” pārstāvis Saeimas prezidijā. Neaizmirsīsim viņa nievīgo smīnu brīžos, kad tribīnē tiek runāts par pašu būtiskāko – Latvijas nacionālajām interesēm!
Tiesa, “Saskaņas centrs” vēl nav ticis pārstāvēts valdībā, un līdz ar to tam nevar pārmest Tautas partijai un LPP/LC raksturīgo “strausa taktiku”– visgrūtākajos brīžos nostāties opozīcijā. Toties šiem politiķiem ir raksturīgas divas sejas – latviešiem šī apvienība sevi iztēlo kā rāmu, pragmatisku un sociāldemokrātisku, bet krievu šovinistiskajām aprindām sola sarīkot Bišketas grautiņu, ja netiks pie varas. Premjera amatam nominētais Jānis Urbanovičs tērgā par samierināšanos un 2. pasaules kara upuru cienīšanu, bet EP deputāti Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis kopā ar “Kremļa žagatu” Tatjanu Ždanoku ignorē deportētajiem baltiešiem veltītās piemiņas plāksnes atklāšanu Briselē. Latgales saraksta līderis Tutins vaimanā par Latgales “latišizāciju” (kādas šausmas!), un impēriskā ordeņlente pie viņa krūtīm liek nojaust, no kuras puses nabaga latgaliešiem gaidāma īstā pestīšana.
Jau ilgus gadus politologi Tautas partiju (tagad – PLL) vērtē kā latviešu, bet “Saskaņas centru” – kā krievu lielburžuāzijas lobiju. Iespaidīgā priekšvēlēšanu aģitācija, kad abu šo spēku rīcībā ir veseli TV kanāli, pierāda šā vērtējuma patiesīgumu. Tātad šo politisko spēku uzvaras gadījumā gaidāmi divkārt labāki “treknie gadi”? Tikai – kam tie būs trekni?
Visu cieņu olimpiskajam čempionam un pedagoģisko zinātņu doktoram I.Klementjevam! Jautājums tikai, vai politika ir viņa spējām piemērotākā darbības joma.
Arita Vīksna, Politoloģijas maģistrantūras pirmā kursa studente
Lai gan Ivans Klementjevs norāda, ka budžeta deficīts jāmazina, vēl ciešāk savelkot jostu, šobrīd “Saskaņas centrs” baidās atklāt, kā tieši to grasās darīt. Ir saprotams, ka reāls rīcības plāns – vēl vairāk samazināt izdevumus veselības, izglītības, labklājības un citās jomās – šobrīd nenāktu par labu reitingiem. Baidos, ka aplamas ir runas par pašreizējās valdības interpretāciju par starptautisko aizdevēju it kā neizvirzītajām prasībām. Lai gan vēlētāju atmiņa ir apmēram tikai trīs mēnešus gara, nevajadzētu aizmirst, ka starptautiskajiem aizdevējiem bija nepieciešams garants, ka Latvija tuvākajā nākotnē spēs realizēt bezdeficīta budžetu un būs spējīga atmaksāt parādu. “Saskaņas centrs” norāda, ka aizdevuma lūgums ir pazemojums. Vai ģimenes hipotekārais kredīts arī ir pazemojums ģimenei?
I.Klementjevs šobrīd ir gatavs runāt tikai par tiem jautājumiem, kuri “atstrādāti” un pārdomāti priekšvēlēšanu programmā.
““Saskaņas centrs” bija opozīcijā, un tādēļ mūsu iespējas šajā jomā (novadu attīstībā) bija niecīgas,” ir ārkārtīgi muļķīgs attaisnojums. Cienu Klementjeva partijas biedra Valērija Agešina atbildi žurnālistam Didzim Melbiksim augusta beigās: “Es nekādā gadījumā negatavojos aizbildināties ar to, ka mēs bijām opozīcijā un opozīcija nevar panākt itin neko. Tā ir vāju cilvēku nostāja. Mēs neesam tādi.” Tas nozīmē, ka “Saskaņas centra” politiķi nonāk pretrunās. Taču jāteic, ka, būdams opozīcijā, tas nav pieļāvis vairāku būtisku likumprojektu pieņemšanu, piemēram, PVN paaugstināšu līdz 23 %.
Man grūti teikt, cik pārskatāma ir naudas plūsma no Eiropas fondiem un vai tā tiek izmantota efektīvi. Taču jāsaka, ka struktūrfondu naudas izmantošanas apvienošana vienā institūcijā diez vai to padarītu efektīvāku, jo kompetentākie šajā jomā tomēr ir konkrēto ministriju darbinieki. Iespējams, ka var izveidot caurskatāmu un kompetentu institūciju Eiropas naudas pārvaldei. Bet vai šobrīd Latvijai ir nepieciešamas jaunas institūcijas?
I.Klementjevs daudzos jautājumos tomēr ir nekonkrēts. Piemēram, uz jautājumu par neatkarību enerģētikas jomā viņš nemaz neatbild, teikdams, ka ir “ļoti daudz inovāciju, kas atļauj tādām valstīm kā Latvija domāt un strādāt pie alternatīvās enerģijas izmantošanas”. Diemžēl viņš izvairās runāt par enerģētikas tirgu, kas saistīts ar Krieviju, un vēlētājus interesē visvairāk.
“Saskaņas centra” nostāja veselības aprūpē saistīta ar godprātīgu nodokļu maksāšanu. Līdzīgi kā Igaunijā, tas iestājas par sociālo taisnīgumu – ja sociālo nodokli samaksā, tad vari saņemt sociālos pakalpojumus par brīvu. Šāda pieeja šķiet saprātīga, un tas varētu mudināt maksāt sociālo nodokli arī tos, kuri domā, ka pensija vēl tālu, un netic, ka šodien maksātie nodokļi vecumdienās nodrošinās pienācīgu pensiju.
Man nav skaidrs, kāpēc I.Klementjevs atsakās atklāt, ar kuriem politiskajiem spēkiem “Saskaņas centrs” ir gatavs sadarboties, ja būs koalīcijā. Tas ir negodīgi pret vēlētājiem, jo variantu jau nemaz nav daudz.
