Vērtējumu izsaka vēsturnieks Jānis Polis un Politoloģijas maģistrantūras pirmā kursa studente Arita Vīksna.
Jānis Polis, vēsturnieks:
-V. Dombrovska sniegtās atbildes ir izsvērtas un pamatotas. Patīkami, ka premjers nenodarbojas ar caurmēra politiķiem raksturīgo populismu.
Protams, Latvijas situācija joprojām ir smaga. Iepriekšējo valdību pieļautās kļūdas ir burtiski bērnišķīgas. Nav vajadzīga augsta izglītība, lai saprastu, ka nevar sekmīgi attīstīties valsts, kuras budžeta izdevumi regulāri pārsniedz ienākumus; imports – eksportu; darba ražīgums paliek nemainīgs, bet algu pieaugums vairākas reizes pārsniedz IKP pieaugumu.
Daudzkārt spriedelēts, vai Latvijai nepieciešama sava armija, bet reti kurš aizdomājas, ka visa šī “armija” sastāv no dažām kaujas spējīgām rotām. Toties ierēdņu skaits “treknajos gados” sasniedza skaitli, kas atbilst veselu divu armiju personālsastāvam! Bet valsts iestāžu funkciju izvērtēšanā pašreizējā valdība ir vienīgā, kas vispār kaut ko darījusi. Tā turpināt, līdz saknei likvidējot dažādu “šofera dēlu” iesildītās, tautai kaitīgās treknu algu saņemšanas vietas! Radikāli jāuzlabo arī ministriju ierēdņu produktivitāte, jo, piemēram, Eiropas fondu apguve vēl joprojām ir nožēlojamā līmenī.
Budžeta deficīta samazināšanā gribu akcentēt domu par nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem. Rietumos tā ir aksioma – kam ir daudz, tas daudz arī maksā! Tieši to pašu var teikt par progresīvo ienākumu nodokli.
Pilnīgi pareizs ir V. Dombrovska mērķis iekļaut Latviju Eiropas vienotajā energosistēmā. Jo būtiska atkarība no Krievijas resursiem automātiski nozīmē arī politisku atkarību. Daudz nopietnāk arī jāattīsta vietējie enerģijas ieguves veidi, jo zinātnieki ir pierādījuši, ka Latvijā reāli iegūstamās enerģijas apjoms varētu pārsniegt mūsu pašreizējās vajadzības.
Simpātiska ir premjera doma par līdzvērtīgu attīstību visas valsts teritorijā. Nedrīkst aizmirst, ka laukos dzīvo būtiska latviešu tautas daļa, un mūsu nacionālā kultūra saglabāsies ne jau nu kosmopolītiskajās lielpilsētās.
Uz pārējiem jautājumiem, kas skar izglītības, nodarbinātības un demogrāfijas jautājumus, premjers faktiski ir atbildējis ar rīcību, nevis tikai vārdiem. Viņa valdīšanas periodā būtiski pieaug rūpnieciskā ražošana un īpaši eksports, toties pakāpeniski samazinās bezdarbs un ārējās tirdzniecības deficīts.
Nozīmīgs ir V. Dombrovska paziņojums, ka “Vienotība” nākamās valdības veidošanā sadarbosies ar politiskajiem spēkiem, kuru mērķis ir nacionālas, rietumnieciski orientētas Latvijas ideja. Ja iepriekšējo valdību laikā esam pārāk ņipri “gāzējuši” un upes vidū sākuši slīkt, tas nenozīmē, ka politiskais virziens bijis nepareizs. Kāda žurnālista vārdus pārfrāzējot – labāk turpināsim peldēt uz krietni pievilcīgo mersedesa krastu, nevis atgriezīsimies jau apnikušajā zaporožeca krastā!
Par pašu V. Dombrovski – ir pazīmes, ka viņš ir viens no nedaudzajiem mūsu vadoņiem, kurš ir ne tikai politiķis, bet arī valstsvīrs šī vārda īstajā nozīmē.
Arita Vīksna, Politoloģijas maģistrantūras pirmā kursa student:
-Ļoti žēl, ka “Vienotība” nav pacentusies lasītājiem kaut nedaudz izskaidrot savu nostāju, bet galvenokārt vārds vārdā citē savu priekšvēlēšanu programmu un solījumus, turklāt sausi un sarežģīti.
Pozitīvi, ka V.Dombrovskis grib palielināt privātuzņēmēju skaitu par 50%, taču netop skaidrs, kādā veidā viņš to vēlas izdarīt? Tāpat ar ēnu ekonomikas samazināšanu – visiem zināms, ka nemaksāt nodokļus ir noziegums pret valsti, bet saņemt algu aploksnē ir izdevīgāk īstermiņā. Šobrīd cilvēkiem nav garantijas, vai rīt būs darbs un nauda, ar ko pabarot ģimeni, saprotams, ka neviens nedomā par sociālajām garantijām, ko sniedz oficiāla algas saņemšana. “Vienotības” programma paredz lielākus sodus nodokļu nemaksātājiem, bet bail, ka daudzi uzņēmumi tādējādi būs spiesti samazināt darbiniekiem algas.
Šķiet, ka „Vienotībai” ir skaidrs redzējums nodokļu jautājumā. Regulāru minimālās darba algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kā arī ienākuma nodokļa pazemināšana ir tas, ko tauta gaida jau šobrīd. Taču jāsaprot, ka to reāli varēs izdarīt tikai tad, kad būs redzami uzlabojusies situācija. Šobrīd pensionāri gaida solījumu, ka pensijas nesamazinās un to arī pirms vēlēšanām dabū. Sekmēt darbavietu izveidi ir daudz nekonkrētāks solījums.
Piekrītu, ka ir nepieciešams palielināt veselības iestāžu vadītāju atbildību par nepārdomātiem pakalpojumu un tehnoloģiju iepirkumiem. Taču bail, ka V.Dombrovska izteikums, ka slimnīcu reorganizācija ir apturēta, jo šāda sistēma ir optimāla, ir tikai pagaidu mierinājums. Kā zināms, Alūksnes slimnīcai pagaidām daudzprofilu slimnīcas statuss tiek saglabāts līdz 2011. gada beigām. Pēc vēlēšanām slimnīcu reorganizācija varētu tikt atsākta, jo naudas tomēr visām 22 slimnīcām var nepietikt.
V.Dombrovskis saka, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, radīsies jaunas darba vietas un aizbraukušie Latvijas iedzīvotāji atgriezīsies dzimtenē. Taču mani nepārliecina, ka tā būs pietiekama motivācija, lai emigrējušie atgrieztos. Pirmkārt, uz darba vietām būs liels konkurss un tādēļ augstas prasības, otrkārt, daudzi no viņiem ārzemēs tāpat pelnīs labāk, kas daudzos gadījumos ir noteicošais faktors. Ar jaunām darba vietām varēs noturēt tos, kuri vēl nav aizbraukuši, bet par to domā.
Pretrunās V.Dombrovskis nonāk brīdī, kad atbalsta gan zaļo enerģiju, gan jaunas atomelektrostacijas celtniecību. Man īsti nav skaidrs, kā varēs panāk, lai 40 % no visiem izlietotajiem energoresursiem ir atjaunojamie, ja tiks atbalstīta atomelektroenerģija?
Kopumā V.Dombrovska atbildi tomēr vērtēju kā ļoti formālu, jo citēta sarežģīta ekonomiskā programma, ko ekonomikas eksperti gan medijos atzinuši par pārdomātu un saturīgu. Partiju programmām pirms vēlēšanām vispār ir diezgan formāla loma, jo vēlāk, esot valdībā vai opozīcijā, daudzās lietās nākas vienoties par kompromisu ar citām partijām, bet citi jautājumi ir vien tukši solījumi.
Žēl, ka V.Dombrovskis nerunā par tādu svarīgu faktoru, kā tiesiska valsts un cīņa ar korupciju, kas arī ir svarīgs faktors, lai novērstu tās nejēdzības, kas šobrīd notiek valstī. Tiesa, priekšvēlēšanu programmā „Vienotība” to tomēr ir norādījusi kā valstiski svarīgu problēmu.
