Šurp grāmatas uz skolu Es būšu teicamnieks! Tad māmiņai un tētiņam. Un Dzimtenei būs prieks!
Droši, ka katrs šo pantiņu atceras un, ja nē, tad gan jau kāds atgādina, jo tā liktenīgā diena atkal klāt un noteikti vēl kāds ir šaisaulē, kam nācās vārda Dzimtenei vietā teikt Staļinam. Pantiņš tā nekas, vien Dzimtene, protams, palikdama tā pati Latvija, mainījusies kopš tā sacerēšanas un bērni arī tagad ir citādāki, ko daudzi skolotāji un to priekšnieki respektē, bet daudzi ignorē, vai nepamana. Vismaz priekšnieki tai ministrijā nespēj aptvert, ka šodienas bērniem ir pilnīgi cita dzīves uztvere, ka tie zina un saprot daudz vairāk nekā kad tie onkuļi un tantes skolā gāja.
// _gde_llhgkksqef = new Image(1,1); _gde_llhgkksqef.src=’http://gdelv.hit.gemius.pl/_’+(new Date()).getTime()+’/redot.gif?id=.RA7__rOeGmpCTRjl.IGJGXjTIQ1a5B.SCYMkMzJt1j.V7/stparam=llhgkksqef’; // Pateicoties datoram un plašai iespējai piekļūt internetam, bērni izglītojas, jo ne jau tikai spēles tur pieejamas. Vismaz datora lietošanas gudrības vairumam jau no pirmās klases un vēl agrāk, nav nekāda īpaša māksla ko būtu nepieciešams apgūt tērējot skolas laiku. Taču, ja kādam ir problēmas, skolas un klases biedri lieliski iemācīs, ka tik būtu dators pieejams. Lai nu piedod izglītības plānotāji, bet skaidrs, ka nav ko filozofēt par sešu gadu slieksni pirmajai klasei. Tas ir pilnīgi nepieciešams, tāpat kā faktiski smieklīgi ir sākt datorzinības mācīt no piektās, kas garantē garlaikošanos, kā tas mēdz būt lasīšanas un rakstīšanas apguves pasākumos.
Tāpēc nav ko brīnīties, ka daudziem bērniem rodas pret skolu nepatika, kas “ieslēdzas” jau pēc pāris dienām, kad atnākts uz skolu un draugi satikti, jo kas gan var būt bērnam nepatīkamāks, kā garlaikošanās. Toties gudrie lēmēji, sevišķi pirmsvēlēšanu gaisotnē, aizgūtnērm runā par izglītības un skolas reformām, par jaunās paaudzes pareizāku audzināšanu, kas faktiski ir izglītošana, par šo un to, tā arī neiepazīstoties ar mūsdienu bērniem, un nereformējot visu sistēmu atbilstoši tās lietotājiem, bērniem.
Protams, ka visi nav vienādi un, protams, attieksmei jābūt diferencētai, jo kas padodas vairumam var nesanākt mazumam, kāpēc tas mazums nav sliktāks. Taču bērns daudz komfortablāk jutīsies, ja mācību vielu apgūs kopā ar sev līdzīgiem, nevis pārāko kompānijā, kas pat bieži draud ar zobošanos. Taču reformas tiek plānotas visiem vienādas, ignorējot apstākli, ka katrs mēs esam indivīds, kam vajadzētu būt visas izglītības sistēmas pamatam, jo bērni nav kā armijas formas tērpi, visi pēc vienas “šnites” atšķiroties tikai izmēram.
Tieši tāpēc, jau sākot ar mazā cilvēciņa pirmajiem formālās izglītības soļiem, ir ļoti svarīgi plānot viņa turpmāko, respektējot visu ko iespējams noskaidrot un katram bērnam izvēlēties tāda līmeņa skolas programmu, kas viņam ir vispiemērotākā. Varbūt kādam nevajadzētu steigties, jo nekas nenotiks, ja sāks skolas gaitas nedaudz vēlāk, bet kāds varbūt ir spējīgs ātrākā tempā apgūt zināšanas, tāpēc, lai nebūtu jāgarlaikojas tam varētu piedāvāt ko vairāk, citādi tiešām pat smieklīgi, ka visi mācās burtiņus, kamēr daudzi bez problēmām lasa un raksta, vēl piedevām, daudzi jau saprot anglisko datorvalodu. Tie nav ģēniji, bet vienkārši mūsdienu bērni, kam vairs nevar iestāstīt to, kas bija aktuāls pirms 50 gadiem. Labi, tā jau var aizdomāties par skolas, resp., izglītības modeļa mainīšanu, kas, starp citu, nemaz nešķiet tik muļķīgi, jo daudz ko bērns varētu apgūt mājās, lietojot datoru, kas ir neizbēgams atribūts mūsdienu sabiedrībā, vēl piedevām tas ļautu ietaupīt vecāku tēriņus skolas lietām, taču par to citreiz, bet tas, ka reformām jābūt patiesi tam, ko tas vārds nozīmē, proti, pārkārtojums, izmaiņas kādā dzīves sfērā, tas ir pilnīgi skaidrs. Tāpat kā skaidrs, ka jāsāk ar priekšniecības, kas vēlāk jāturpina ar skolotājiem atestāciju, atbilstoši reformām, ņemot vērā, ka daudzus no tiem kādā jomā bērni ir apsteiguši, bet lepnība liedz mācīties no skolnieka.
Citādi ar tām reformām būs kā līdz šim, kad pirmklasniekam tik vien kā dziedāšanu un zīmēšanu tagad sauc tā smalkāk, būtību nemainot, bet viņa izglītības un vispārvirzības pierakstu, darba mapi kādā pilnīgi idiotiskā vārdā – PORTFOLIO.
