Trapenes pamatskolas skolotājai Rasmai Priževaitei pildspalvu kolekcionēšanas prieks radās pamazām. Bet nu jau divarpus gadus kolekcionāri pārņēmis azarts. Šobrīd viņai ir 537 pildspalvas, bet to skaits nemitīgi tiek papildināts.
“Kad sāku strādāt Trapenē, salidojumi aicināja atgriezties iepriekšējās mācību iestādēs Kārķos, Valkā, kuras esmu beigusi. Tur parasti dāvināja pildspalvas, kuras krājās. Arī tepat pagasta padome un skola pasūtīja pildspalvas. Tas bija sākums, bet nopietnāk šo rakstāmpiederumu krāšanai pievērsos, kad kājas traumas dēļ biju spiesta ilgāku laiku pavadīt gultā. Tad sāku kārtot pildspalvas un secināju, ka tās sakrājušās vairāk nekā 100,” stāsta R.Priževaite.
Tad viņa aicināja dēlus, arī kolēģus un paziņas talkā, lai papildinātu kolekciju. Protams, arī pati arvien biežāk veikalos un ekskursijās meklēja tieši pildspalvas. Alūksnes veikalos jau zina par šo viņas interesi, tāpēc pārdevējas nereti piedāvā vai uzdāvina kādu interesantāku rakstāmlietu. Pavasarī pagasta bibliotēkā bija Rasmas kolekcijas izstāde, kurā bija 297 dažādas pildspalvas. To skaitu papildināja skatītāji, kuriem mājās bija vēl citādas pildspalvas. Dažu mēnešu laikā to skaits papildinājies apmēram par 200 pildspalvām.
“No Itālijas pārvedu 7 pildspalvas, kas izceļas starp citām. Lepojos, ka šovasar kruīzā uz Stokholmu iegādājos ļoti lielu pildspalvu. Ir arī eksemplāri no Dienvidamerikas, ko pārveda dēls. Kolēģe no Lietuvas atveda tādu pildspalvu, no kuras var izvilkt sarullētu skatu karti. Neparastas formas ir pildspalva ar apaļu Trakai skatu. Pārsteigumu sagādāja pildspalva, kuras galā ar pušķi iedegas gaisma, kad ar to raksta,” skaidro Rasma. Viņa raugās, lai pildspalvas būtu pēc iespējas dažādākas. Šobrīd tās sakārtotas pēc krāsām un lieluma. Tā kā starp tām ir līdzīgas ar atšķirīgiem uzrakstiem, daļu izmanto maiņai ar citiem kolekcionāriem. “Mans kolēģis kolekcionē, Smiltenē ir draudzene, kurai ir apmēram 700 pildspalvas. Kad aizbraukšu ciemos, varēšu kau ko iemainīt,” saka R.Priževaite.
Kad dzird par citu prāvajām kolekcijām, Rasma vēlas papildināt savējos krājumus. Taču, laukos dzīvojot, nav daudz iespēju tikt pie jaunām vēl neredzētām pildspalvām. Šovasar brālis Rasmai iedeva 60 pildspalvas, ko bija sakrājis. Skolas saimnieks uzdāvināja no stārķa spalvas paša gatavotu pildspalvu. “Tagad grāmatu iegāde ir pavirzīta malā, jo priekšroka tiek dota pildspalvām. Tās parasti nav dārgas, lai gan, piemēram, Itālijā nācās samaksāt 5 eiro. Arī Stokholmā bija jāizdod gandrīz tikpat, bet nebija žēl naudas,” secina kolekcionāre. Tiesa, neko citu viņa ārzemēs nepērk un iet kājām, nevis brauc ar sabiedrisko transportu, tāpēc var atļauties nopirkt pildspalvas.
