“Ko man nozīmē šī diena? Tā ir vienotības sajūta. Tāda kā tagad, kad visi kopā kaut ko darām. Tas daudz ko nozīmē – katram ielikt mazu saujiņu no sevis kopēja mērķa labā,” saka pededziete Daiga Vītola, darbojoties pie “Baltijas ceļam” veltītās ziedu jostas veidošanas skvērā aiz Alūksnes autoostas.
Viņa bija starp daudziem novada iedzīvotājiem, kas atsaucās uzaicinājumam piedalīties simboliskas ziedu jostas veidošanā par godu 1989.gada 23.augustā notikušajai akcijai “Baltijas ceļš”.
Jau pirmdien rīta pusē skvēru piepildīja no pilsētnieku un vairāku novada pagastu iedzīvotāju puses sanestie ziedi. Dienas gaitā tie pārtapa 55 metrus garā ziedu jostā ar latviešu rakstu zīmēm, kam dots nosaukums “Cilvēks un saule pasaules kalnā”. Katrai jostā iekļautajai zīmei piemīt savas īpašības, ko izpētījis alūksnietis Arturs Kolovs. Pēc viņa sagatavotās skices arī tapa josta, pie kuras veidošanas darbojās paši ziedu nesēji. Lai gan līdzās atradās pašvaldības ainavu arhitekts Agris Veismanis un pilsētvides plānotāja Antra Lielmane, kas koriģēja ziedu jostas veidošanas procesu, krāsu gammas un ziedu kārtojumu domāja paši ziedu īpašnieki, tādējādi ieliekot jostā gabaliņu no sevis un savām izjūtām.
Ziedu jostas veidotāju pulkā bija visdažādāko paaudžu cilvēki. Kopā ar vadītāju Jāni Bērtiņu Alūksnē bija ieradušies Ziemeru un Strautiņu mazpulcēni. “Mums vajag darboties, nevis tikai klausīties atmiņās. Ja ir iespēja darboties, tad tas vairāk iespiežas atmiņā,” uzskata J.Bērtiņš. Viņa vārdus apliecina Strautiņu pamatskolas skolnieces Lāsma Ludviga un Ieva Krēsliņa. Ziedu jostas vajadzībām viņas no mājām atvedušas pīlādžus un pašu dārzā audzētus ziedus. “Vairs neatceros, vai esmu kādreiz piedalījusies “Baltijas ceļam” veltītā pasākumā, bet šo reizi es noteikti neaizmirsīšu,” pauž Ieva.
Par to, cik bagātīga un krāšņa izdevusies ziedu josta, ikviens varēja pārliecināties tās pašas dienas vakarā, kad visi tika aicināti uz “Baltijas ceļa” atceres pasākumu “Vienoti laikā”. “Šodien mēs pierādījām, ka spējam būt vienoti, ja ir laba ideja,” uzrunājot klātesošos, atzina Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. Necerēti lielo atsaucību, kas atgādināja pirms vairāk nekā 20 gadiem piedzīvoto vienotības sajūtu, uzsvēra arī pārējie pasākuma viesi, kas dalījās atmiņās: toreizējā Latvijas Tautas frontes Alūksnes nodaļas vadītāja Lidija Glazkova, politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika, Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolas kapelāns Dāvids Šterns.
Tiesa, kā atzina viena no ziedu jostas veidotājām Inese Volšteine no Pededzes, šīs dienas veikums drīzāk ir kā piemiņa kādreizējai vienotībai, kas valdīja starp cilvēkiem. “Ja toreiz biju gatava kaut vai pastalās staigāt, lai tikai Latvija būtu brīva, tad tagad vēl padomātu,” viņa saka. “Cerams, ka līdz ar nākamajām vēlēšanām kaut kas mainīsies. Šo cerību tad arī ieliekam šajā ziedu jostā, domājot par vienotību, kas reiz bija un kas varētu atkal būt,” viņai piebalso D.Vītola.
