Vakar, 16. oktobrī, Jaunlaicenes tautas namā nozīmīgā dzīves jubilejā godināja rakstnieci novadnieci Māru Svīri.
Astoņarpus desmiti lielāku un mazāku šūpulīšu uz Jaunlaicenes tautas nama skatuves iešūpoja viņas dzīves gadskārtas, un, kā vēlāk atklāja pati rakstniece, tajos ir stāsti arī par viņas dēlu, mazbērniem un mazmazbērniem, par viņas uzrakstītās grāmatas. Jubilejas pēcpusdienā pasākuma vadītāja Ieva Malteniece aicināja rakstnieci dalīties padomos un atziņās par dzīves ritējumu un cilvēku savstarpējām attiecībām.
“Esiet sveicināti, labi pazīstamie un nepazīstamie, jo maskās vairs tik labi nepazīstam cits citu, un pat labi pazīstamus cilvēkus atklājam no jauna!” jubilejas pēcpusdienas ieskaņā teica rakstniece. “Kad atbraucam uz Opekalna kapusvētkiem, vienmēr aizbraucam uz Majorskolu , kur esmu dzimusi. Citi man ir stāstījuši, ka tajā rītā, kad es esot piedzimusi un tētis vedis ārstu, pie ratu riteņiem bijušas pirmās sniega pārslas. Bet tagad vēl ir skaists rudens un par nedomā snigt…”
Rakstniece, kuras horoskopa zīme ir Svari, atzina – Svari vienmēr svārstās, un šajās svārstībās ir gan miers, gan nemiers, jo svaru kausi sliecas te augšā, te lejā, taču tā ir kustība. “Man patīk kustība un dzīvība. Kad ir miers, tad nekā vairs nav,” sacīja rakstniece.
Jubilejā viņa saņēma daudz ziedu un laba vēlējumu. Apsveicēji M. Svīrei arī turpmāk vēlēja gan mieru, gan nemieru, veselību un dzīvesprieku, savukārt rakstniece pateicās par viņai dāvāto sirsnību, labestību un mīlestību, atzīstot, ka par šo dienu viņai būs jādomā vēl ilgi.
Par īpašo noskaņu un gaisotni jubilāres svētku dienā bija parūpējies Jaunlaicenes muižas muzeja kolektīvs un mūziķes Linda un Dana Berkules.
Reklāma