Apes pilsētas svētku krāšņākā rota ir no ziediem un dabas materiāliem veidots novada simbols. Tā pamatā ir latviešu etnogrāfijas saules zīme. Četri stūri simbolizē novada apdzīvotās vietas – Api, Gaujienu, Trapeni un Virešus. No tām svētkos ir gan dalībnieki, gan skatītāji, kuri jūtas kā viena liela ģimene, svinot svētkus visā Stacijas ielas garumā.
Tiek turpināta tradīcija, ko aizsāka Apes 80.dzimšanas dienas svētkos. Tad dažādi pasākumi risinājās pilsētas vecākajā – Pasta ielā. Bet Stacijas ielā 5a atrodas vecākā ēka Apē. Šī iela vienmēr bijusi pilna ar veikaliem, un to netrūkst arī tagad. Tomēr atšķiras, protams, gan preces, gan iespējas tās iegādāties. Nav vairs jāstāv garās rindās ne pēc puskukuļa maizes, ne desām un apelsīniem, ne arī pēc degvīna pudeles. Taču uz ielas izveidotās tirgotavas atsauc atmiņā gan saldējuma un pīrādziņu paviljonu “Vaidaviņa”, gan sadzīves pakalpojumu pieņemšanas punktu ar vilnas dzijām, gan ēdnīcu ar neiztrūkstošo kompotu un vēl, un vēl. Vecs zobārsta krēsls pie mājas ar 8.numuru atgādina, ka kādreiz Apē bijusi iespēja salabot zobus, bet nu tādas nav jau vairākus gadus. Taču daudz senāk tā bijusi zirgu pasta un kroga ēka, kuru romānā “Agrā rūsa” apraksta Elīna Zālīte. Bet starp 8. un 9.namu bijusi ierīkota atutotava kareivjiem.
Iepretim redzami mākslinieku darbi. Tie izvietoti pie ēkas Nr.11, kas atrodas Stacijas un Pasta ielas stūrī. Ap 1920.gadu celtajā mājā dzimis slavenais novadnieks arhitekts mākslinieks Raimonds Gunārs Slaidiņš, kurš vēlāk dzīvoja ASV. Arī šajā mājā bijuši veikali, kliņģeru un citu maizes izstrādājumu ceptuve. Šo laiku izdzīvot un izsapņot palīdz gan tautisko deju un senioru dāmu priekšnesumi, gan savstarpējās sarunas, tiekoties un atceroties.
Ar 5.numuru celtā ēka tāpat kā vēl vairākas šajā ielā ir simtgadnieces. Visām jubilārēm kopš Pasta ielas svētkiem zināmie “pastnieki” Sanita un Didzis Eglīši velta dziesmu un piestiprina puķu pušķi pie katras mājas. Īpaši tiek sveiktas pārdevējas, pavāres, konditores un strādnieces, kuras te strādājušas. Stacijas ielā 9 savulaik bija vienīgā trīsstāvu ēka ar balkonu. E.Zālīte raksta, ka tā “izskatījās kā piepūtusies dāma mazāko māsu vidū”. Šajā ēkā padomju varas gados bija kultūrpreču veikals, kurā pārdeva arī lelles. Tāpēc Apes vidusskolas meitenes iejutušās leļļu lomās un vāc ziedojumus skolas tehniskajām iekārtām. Vilhelma Sniķera mājā Stacijas ielā 7 bijusi pirmā tūristu apmetne, kurā ceļotājiem ar bānīti piedāvāja 10 gultasvietas. Vēlāk tur bija viesnīca.
Kā vienmēr Pilsētas svētkos īpaša vieta ir jaundzimušajiem. Šoreiz to nav daudz – 11, bet katru sirsnīgi sveic domes priekšsēdētāja Astrīda Harju kopā ar Lācīti Pūku un Trusīti. S.Eglīte izsaka daudzu vēlmi, lai nākamajos svētkos varētu sveikt vismaz 21 mazuli. Lauras un Andra Skulmes mazā meitiņa Elza dzimsi augustā, tāpēc ir pati jaunākā svētku gaviļniece, kura vēl paspēj saņemt apsveikumu šajos svētkos.
Īpaša ir ēka Stacijas ielā 2, kurā atrodas novada dome. “Te no laiku laikiem ar maziem pārtraukumiem sēdējuši pilsētas gudrie jeb vadoņi,” informē S. Eglīte. Cik viņas teiktais atbilst patiesībai, tiek noskaidrots dambretes spēlē. Domes priekšsēdētāja A. Harju, kā arī vietnieki Ārija Ceļmillere un Jānis Liberts ir gatavi stāties pretī jebkuram, kas vēlas uzvarēt, lai iegūtu ekskluzīvas tiesības pasēdēt viņu amata krēslos un baudīt citas iespējas Apē, Virešos un Trapenē, kā arī Gaujienā. Lai gan Viesturs Dandens nepiedalās dambretes spēlē, jo devies uz orientēšanās sacensībām “Malienas kauss”, viņa vietā stājas novada pašvaldības deputāte Alda Liepiņa.
Protams, savs stāsts ir katrai Stacijas ielas mājai un pilsētas iedzīvotājam. Daudzi tos bija uzrakstījuši, lai paustu savu mīlestību Apei. Ar tiem var iepazīties skvērā pie domes. Tie apliecina, ka pilsētas un tajā dzīvojošo liktenis ir ciešām saitēm saistīts gan senāk, gan tagad. Īpašs ir arī stāsts, ko Stacijas ielas radošie iedzīvotāji un viņu domu biedri pauž savos priekšnesumos.
