Mediķi uzsver: kad cilvēks sāk just slāpes, kļūst kašķīgs vai, gluži otrādi, miegains, jau ir mazliet nokavēts. Turklāt jāatceras pieskatīt savus mīļos – gados veciem cilvēkiem ir traucēts slāpju sajūtas veidošanās mehānisms, bet mazi bērni ne vienmēr atceras padzerties. Savukārt, kādu ūdeni dzert, jau ir otršķirīgs jautājums, bet ne mazāk interesants.
“Ziniet, kāpēc tautā saka: vasarā nedrīkst no krūts ņemt nost? Tāpēc, lai bērns nepaliktu bez kārtīgas padzeršanās,” teic zīdīšanas speciāliste un vecmāte Iveta Baumgarte. Pat vasaras tveice nav iemesls, lai papildus mātes pienam dotu ko padzerties – vismaz līdz pusgada vecumam piens gādā par visu.
Toties karstā laikā var mainīties zīšanas paradumi – bērniņš prasa biežāk, zīž mazāk, jo vēlas tikai padzerties. Toties vakarā izzīž krūti tukšu, sātīgi pielikdams punci arī ar treknāko pienu – zīšanas sākumā piens nāk ūdeņaināks un galvenokārt kalpo slāpju veldzēšanai. “Ja bērniņš krūti prasa biežāk, tas nenozīmē, ka viņš ir badā un būtu jāsāk dot kaut kas papildus. Nekādas pudeles!” uzstāj I.Baumgarte un šausminās par “pudelēm ar sārtu šķidrumu”. “Visticamāk, tas ir kāds ķīselis, noteikti ar cukuru, tātad divtik bīstams.” Karstā laikā baktērijas vairojas straujāk, ķīselis ātrāk ieskābst, cukurs jau pats par sevi bojā mutes mikrofloru, turklāt pudeles zīšana ir papildu risks infekcijām. Ja lielākam bērnam sāk dot dzert papildus mātes pienam, noteikti jāizmanto krūze.
Izmantojot slāpju veldzēšanai krāsainās limonādes vai ķīmiskām vielām bagātus dzērienus, vecāki riskē ar bērna veselību, uzkraujot papildu slodzi nierēm un provocējot alerģiskas reakcijas.
Kā vienu no niansēm, kāpēc organisma atūdeņošanās apdraud tieši vecus cilvēkus, medicīnas māsa Sanita Kalna nosauc gan traucētu slāpju sajūtas veidošanās mehānismu, gan vecuma noteiktas rakstura īpatnības, piemēram, “slinkums” apmeklēt tualeti vai arī apgrūtinātas iespējas to darīt. “Daudzi gulošie pacienti domā – mazāk dzeršu, mazāk urinēšu, tātad ietaupīsies “pamperi”, mazāk apgrūtināšu tuviniekus. Tā ir liela kļūda,” uzsver S.Kalna. Ja kādas slimības dēļ jau ir apgrūtināta asinsrite, turklāt organisms nesaņem pietiekami daudz šķidruma, ir lielāks komplikāciju risks.
Ja zīdainis ir nemierīgs, kaut ko vēlas, vajadzētu piedāvāt krūti – varbūt viņš vēlas padzerties, lai arī nepavisam nav viņa ierastais laiks. “Noteikti ūdens ir nepieciešams “mākslīgajiem bērniem”, kuri nesaņem mātes pienu. Pirmkārt, šķidrumam ir jābūt adekvātā daudzumā, tālāk varam “babelēt”, kas tas par ūdeni. Esmu saviem bērniem devusi arī krānūdeni – zinu, ka mūsmājās tas ir ļoti labs. Būtu muļķīgi pirkt fasētu to pašu ūdeni, kas nāk no krāna,” ieteic I. Baumgarte. Viņa uzsver, ka runa ir par dzeramo vai avota ūdeni, noteikti ne minerālūdeni: “Minerālūdeni dzer kā ārstēšanās kursu, līdzīgi kā zāļu tējas, – kad ir nepieciešamība.”
Atgūt zaudēto
“Ja organisms slodzes, karstuma ietekmē daudz svīst, pastiprināti tiek zaudētas minerālvielas, kas piedalās nervu impulsu vadīšanas procesos. Rezultātā samazinās fiziskās un koncentrēšanās spējas,” skaidro P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija. Lai organisms kopā ar šķidrumu papildus uzņemtu arī minerālvielas, viņa ieteic izvēlēties tieši dabīgu minerālūdeni, kuram atšķirībā no parastā dzeramā ūdens ir augstāka mineralizācijas pakāpe un tā sastāvā ir noteikts, dabas līdzsvarots daudzums minerālvielu, piemēram, magnijs, kālijs, kalcijs, selēns, nātrijs u.c.
L.Meija atgādina, ka organisma atūdeņošanos veicina kofeīnu saturoši dzērieni, piemēram, kafija, kokakola un alkohols. Tāpēc kafijas cienītājiem nepieciešams dzert ūdeni papildus, tāpat kā tiem, kuri “uzsēdušies” uz klijām bagātas diētas. L.Meija rēķina, ka uz katru ēdamkaroti kliju ieteicams uzdzert aptuveni glāzi ūdens, pretējā gadījumā var pūsties vēders, rasties spazmas un aizcietējumi.
Lai veikala plauktos nonāktu dzeramais ūdens vai dabīgais minerālūdens, tam jābūt reģistrētam un publicētam Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā, skaidro Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta direktore Inga Šmate. PVD datu bāzēs pat ir izveidota speciāla sadaļa “Dabīgie minerālūdeņi”, kur atsevišķi atrodami Latvijā un ES atzītie dabīgie minerālūdeņi. Tepat Latvijā iegūtu dabīgu minerālūdeni piedāvā trīs ražotāji – “Mangaļi”, “Venden” un “Mežotne LDA” ar beztermiņa atļaujām ūdens iegūšanai. Dabīgais minerālūdens “Mangaļi” ir pirmais Latvijā ražotais un reģistrētais, tāpēc nereti “mangalis” sarunvalodā iegājies kā vispārīgs minerālūdens apzīmējums. Līdzīgi kā autiņbiksītes ir “pamperi”, jo “Pampers” ražojumus Latvija iepazina pirmos.
No trešajām valstīm ievestiem ūdeņiem, to skaitā slavenajiem “Borjomi” un “Narzan”, parasti ir terminētas atļaujas. Savukārt, ja kāds minerālūdens ir atzīts citā ES valstī, to droši var brīvi ievest un izplatīt arī Latvijā.
I.Šmate vērtē, ka tieši stingro kontroles un uzraudzības prasību dēļ pēdējo sešu gadu laikā nav reģistrēts neviens infekciju slimību gadījums, ko būtu izraisījis dzeramais ūdens, fasētais dabiskais minerālūdens vai avota ūdens.
Dzeramajam ūdenim nav specifisku prasību, kā dabīgajam minerālūdenim, un ūdens pudeles marķējumā nav obligāti jānorāda ūdens ieguves vieta, sastāvs un veids, kā dzeramais ūdens tiek apstrādāts. Savukārt minerālūdenim un avota ūdenim kvalitātes prasības ir daudz stingrākas, un tās nosaka Ministru Kabineta noteikumi nr. 634 par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas minerālūdens izplatīšanai.
Lai arī, iegādājoties ūdeni, nereti izvēle tiek izdarīta galvenokārt pēc reklāmas, produktam dotā nosaukuma un “leģendas”, noteikti ieteicams pievērst uzmanību ražotāja norādītajai informācijai uz iepakojuma. “Tā ir kā neliela “skaidrojošā vārdnīca” par ūdens būtisko sastāvu un palīdz atšķirt dabīgo minerālūdeni no dzeramā ūdens,” precizē I. Šmate.
Obligāti jābūt norādītai informācijai par ūdens sastāvu – būtiskākās sastāvdaļas un to daudzums, piemēram, kālijs, kalcijs, magnijs, selēns u.c. minerāli. Parasti tās attēlotas pārskatāmas tabulas veidā. Šis punkts ir ļoti būtisks. Piemēram, ūdens, kas satur vairāk nekā 1,5 mg/l fluorīdu, nav piemērots lietošanai uzturā zīdaiņiem un bērniem, kuri jaunāki par septiņiem gadiem. Uz dabīga minerālūdens marķējuma obligāti jānorāda ūdens ieguves vietas nosaukums, kas iekļauj arī avota vai urbuma un atradnes nosaukumu, kā arī ieguves vietas precīza adrese. Jānorāda arī mineralizācijas pakāpe – ļoti maza, maza vai arī tas tomēr ir minerālsāļiem bagāts minerālūdens.
Uz iepakojuma marķējuma jānorāda informācija, vai minerālūdens ir gāzēts, pievienojot ogļskābo gāzi, vai apstrādāts, izmantojot ar ozonu bagātinātu gaisu jeb oksigenēts.
