Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Ārija
Ceļmillere.
Dzimšanas vieta: Gulbenes novads, Tirzas pagasts.
Dzīvesvieta: Apes novads, Virešu pagasts.
Izglītība: augstākā, Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte.
Ģimenes stāvoklis: šķīrusies, pieci bērni un četri mazbērni.
Nodarbošanās: Apes novada domes priekšsēdētājas vietniece, koordinē Virešu pagasta pārvaldes darbību.
Vaļasprieks: būt dabā.
Apes novada domes priekšsēdētājas vietniece Ārija Ceļmillere atzīst, ka šobrīd grūti pilnībā izvērtēt, cik pozitīvas un cik negatīvas sekas radījusi apvienošanās novadā. Tagad viņai jārūpējas par kultūras, sporta un tūrisma aktivitātēm četru bijušo pašvaldību teritorijā, kā arī par šo nozaru attīstību novadā. Turklāt jāpaspēj koordinēt Virešu pagasta pārvaldes darbību.
– Pagājis gads, kopš Virešu pagasts ir iekļauts Apes novadā. Vai var jau vērtēt ieguvumus un zaudējumus?
– Kā visam, tā arī apvienošanās novadā ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Turklāt neviens necerēja, ka līdz ar apvienošanos novadā tiks atrisinātas visas problēmas. Pagājušais gads lielā mērā ir bijusi kā taustīšanās, tāpēc nekur tālu neesam tikuši. Tomēr strādājam, mēģinām saprast, kā būtu labāk tagad, kad daudz kas ir citādi. Kad visu četru bijušo pašvaldību un vēl novada kopējie jautājumi ir jālemj domes sēdēs, darba kārtībā ir 50 un vairāk jautājumu. Tas ir liels darba apjoms, tāpēc man grūti iedomāties, kā ar visu tiek galā lielāko novadu pašvaldībās. Tagad deputātiem jautājumu izlemšanai sēdēs ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai gan jautājumu loks nav būtiski mainījies. Pirms novadu veidošanas tika uzsvērts, ka būs mazāk deputātu un varēs ietaupīt līdzekļus. Taču pagasta deputātiem bija vajadzīgs mazāk laika, tāpēc viņiem samaksa nebija lielāka par 10 latiem mēnesī. Tagad tā ir vairākkārt lielāka, tāpēc finansiālu ieguvumu, manuprāt, nav. Turklāt pagājušais gads bija finansiāli smags, sevišķi otrais pusgads, kad novada pašvaldībām tika atņemts paredzētais finansējums. Tad no nabadzīgā pagasta budžeta bija jāsedz arī novada kopējie izdevumi. Tāpēc pagasta pārvalde to beidza ar parādiem. Šis gads ir labāks.
– Novada domes priekšsēdētājas vietniecei ir lielāks darba apjoms nekā bija pagasta padomes priekšsēdētājai?
– Viennozīmīgi ir grūti atbildēt. Tikko man ir beigusies lielāka pauze darbā, jo slimoju un izmantoju atvaļinājumu. Tagad esmu atpūtusies, bet jāatzīst, ka pagājušais gads bija sarežģīts un prasīja saspringtu darbu, daudz spēka un enerģijas. Jaunas struktūras veidošana ir laikietilpīga. Turklāt darbs novadā prasa jaunas zināšanas, jaunas domas un attieksmi. Protams, nepieciešama arī prasme rast kontaktus ar plašāku cilvēku loku.
– Būs pagājuši gandrīz desmit gadi, kopš pirmo reizi tikāt ievēlēta par Virešu pagasta padomes deputāti. Kā tagad vērtējat savu lēmumu iesaistīties pašvaldības darbā?
– Kad kļuvu par deputāti, es strādāju mežniecībā. Joprojām uzskatu, ka manas zināšanas par zemi un mežiem bija noderīgas pagasta pašvaldībā, kuras teritorijā 66 procentus aizņem meži. Tas bija pareizs lēmums, turklāt viss notiek tad, kad tam ir jānotiek.
– Tikai no malas šķiet, ka darbs pašvaldībā ir viegls. Vai nekad neesat nožēlojusi savu izvēli?
– Uzskatu – ja cilvēks kaut ko dara, tad viņš arī zina, ko un kāpēc dara. Ja es sāktu nožēlot, tad būtu aizgājusi no šī darba. Nav vērts darīt un stenēt: vai, vai. Tad ir vienkārši jāiet. Atzīstu, ka esmu strikta ja kāds saka – iešu prom. Manuprāt, ja tādus vārdus saka, tad ir jāraksta atlūgums. Turpretim, ja šāds lēmums nav pieņemts, tad nevajag arī runāt. Jādomā, kā radušos problēmu risināt, jo vienmēr var atrast izeju.
– No Alūksnes un citiem novadiem ir deputātu kandidāti 10.Saeimas vēlēšanām. Vai kādam nevajadzēja kandidēt arī no Apes novada?
– Domāju, nebūtu slikti, ja Saeimā iekļūtu kāds no Apes novada. Cerēsim, ka vismaz no Alūksnes novada kāds tiks. Tomēr rezultātus ir grūti prognozēt, jo pirmo reizi notiks balsošana pa reģioniem. Sarežģī arī tas, ka ir izveidotas partiju apvienības, bet ne visiem ir pieņemama tāda apvienošanās.
– Kuriem politiskajiem spēkiem, jūsuprāt, ir lielākas izredzes tikt ievēlētiem Saeimā?
– Tā ir augstā politika, par kuru grūti spriest. Lai arī ko domātu un izvēlētos katrs vēlētājs, beigās būsim spiesti pieņemt tos, kas būs ievēlēti. Tā tikai runā, ka rezultāti ir atkarīgi no tā, kā balsosim, bet, manuprāt, kaut kā nesanāk. Neuzskatu, ka var ticēt prognozēm, kādas tiek izteiktas pirms vēlēšanām, ņemot vērā partiju reitingus. Vēl līdz vēlēšanām ir gandrīz divi mēneši, var būt labākas un sliktākas politiskās reklāmas, kurās cilvēki ieklausās. Man gribētos, lai Saeimā tiktu cilvēki, kuri spēj pieņemt loģiskus likumus.
– Jūs bijāt Zaļo un zemnieku savienības biedre…
– Jā, mazu brīdi. Esmu secinājusi, ka mēs, protams, varam iedomāties, ka saprotam politiku. Bet patiesībā tā nav. Pirms vairākiem gadiem pagasta padome saņēma nekustamo īpašumu nodokli par visām būvēm (arī cauruļvadiem), kas atrodas pašvaldības teritorijā. Tad pēkšņi ēkas kļuva par būvēm, par ko man bija liels brīnums. Kāpēc tas bija vajadzīgs, sapratu, kad tika atcelts īpašuma nodoklis būvēm. Tad Virešu pagasts zaudēja apmēram 18 000 latu nodokļa ienākumu gadā. Tas nozīmē, ka ar spēcīgu lobiju tika panāktas šīs izmaiņas likumdošanā. Parēķiniet, cik liela summa tika zaudēta par gāzes cauruļvadu no Krievijas robežas līdz Inčukalnam! Tā ir atbilde, ko mēs varam iespaidot. Kam ir jābīda, tie bīda savas intereses. Mēs darām pārējo.
– Tomēr negribas samierināties, ka mēs neko nespējam ietekmēt. Varbūt vajadzētu pievienoties Eiropas Savienības ģenerālstreikam, lai protestētu pret valdības taupības režīmu?
– Mūsu valstī neviens nav atbildīgs par kļūdainiem lēmumiem. Tāpēc grūti iedomāties, ka ar protestu varētu kaut ko mainīt. Tiesa, likumi tiek grozīti ļoti ātri. Pagasta pārvalde bija pieteikusies invalīdu nodarbināšanas programmā, ko īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Bija paredzēts, ka ar augustu invalīdi varēs sākt strādāt. Bet jūlijā likums ir grozīts tā, ka pašvaldības šajā programmā nedrīkst piedalīties. Tagad iznāk, ka esam mānījuši šos cilvēkus, solot viņiem darbu.
– Kā, jūsuprāt, valstī tiek risināta nodarbinātība bezdarba mazināšanai?
– Bezdarbniekiem dotās iespējas apgūt jaunu specialitāti vai pilnveidoties apmācībā jebkurā gadījumā ir noderīga. Arī iespēja nopelnīt 100 latus mēnesī cilvēkiem ir laba, jo ir vismaz kāds glābiņš sešus mēnešus. Tomēr nedomāju, ka tā ir pareiza politika. Šo naudu, ko maksā bezdarbniekiem, varēja ieguldīt uzņēmējdarbības attīstībā. Tad rastos jaunas darbavietas. Miljoniem latu tiek izmantoti ar mazu lietderību. Turklāt pašvaldība “simtlatniekiem” drīkst dot tikai slotu, lāpstu, grābekli vai sniega lāpstu, bet nedrīkst nodarbināt citos darbos. Tas ir absurdi, ja, piemēram, darbu zaudējis grāmatvedis nevar darīt kaut ko savai specialitātei atbilstošāku. Mūsu valstī ir ļoti daudz kas sagrauts, taču nav skaidra nozaru attīstība. Vienu brīdi tiek apgalvots, ka mūsu zemnieku ganāmpulku pienu nevajadzēs nevienam. Pēc tam atkal izrādās, ka piena trūkst… Ne lauksaimnieki, ne citi uzņēmēji taču nevar tā izlēkāt līdzi! Arī tas ir labi, ja lauku saimniecība ar piecām sešāms govīm var nodrošināt iztiktu savai ģimenei. Diemžēl par mazāku nodotā piena daudzumu ir arī noteikta krietni mazāka samaksa par kilogramu piena. Ja vēlamies, lai lauki būtu sakopti un tur dzīvotu cilvēki, ir jāatbalsta arī šīs mazās saimniecības. Ja visu tikai nīdēs, tad nekā arī nebūs.
