Šo saulaino un karsto vasaru noteikti var saukt arī par vienu no traģiskākajām. Atpūtā uz ūdens sezonas laikā dzīvību zaudējuši jau 100 cilvēki. Katram ir sava mēra izjūta un vienprātības, vai tas ir daudz vai maz, nav un nebūs, bet skaidrs ir tas, ka šīs nelaimes varēja arī novērst.
Pirmkārt, jau katram pašam vajadzētu saprast, ka nelaime pavisam nemanot var notikt ar katru no mums un lieka piesardzība par skādi nenāktu. Ir jau pierādījies, ka daudz lielāks risks kļūt par nelaimes upuri ir tiem, kas peldas nepazīstamās vietās pārgalvīgi, dara to stiprā reibumā vai, neizvērtējot savus spēkus, cenšas kādam ko pierādīt.
Otrkārt, daudz drošības labā var darīt valdība un ikkatrs no mums. Nebūtu peļami, ja peldvietas padarītu drošākas, gan izvietojot informatīvus un brīdinošus uzrakstus, gan aprīkojot peldvietas ar glābšanas riņķi un uzstādot bojas. Pēdējās dienās masu saziņas līdzekļos izskanēja arī priekšlikums pirmās palīdzības kursus likt cilvēkiem apmeklēt ik pēc pieciem gadiem. Es atbalstu šādu ik piecgades zināšanu atjaunošanu. Pirmās palīdzības sniegšana nav ikdienišķa lieta, un es par sevi varu teikt, ka nejūtos pārliecināta par savām spējām sniegt kādam palīdzību. Lieka mācību stunda būtu noderīga.
Tas viss man liek atsaukt atmiņā pērnā gada asiņainos Jāņus. Piedzīvojām traģēdiju, tikai tad sāka domāt, ka vajadzētu ko darīt lietas labā. Šogad pēc mērķtiecīgām kampaņām rezultāti neizpalika un svētki tika svinēti mierīgāk. Sāpīgi ir tas, ka mācāmies tikai pēc kļūdām.
