Kaut biežāk tev tādi brīži rastos,
Kad piena upes plūst ķīseļa krastos
Un jūties nevis kā sieviete katra,
Bet skaista un gudra kā Kleopatra!
Kādai vecmammai
Kad zemei atkal zaļš smokings ir šūts,
Kad ievziedu kupenās reibonis gūts,
Kad ķiršos un ābelēs kamenes dūc,
Kad mazbērni pieneņu saulītes plūc
Un cielaviņas ķer mušas aiz rūts,
Kad rīta svaigumu ieelpo krūts
Un odi ar baudu tev asinis sūc,
Tu vīziju pasaulē neaizmūc.
Lai tālākais ceļš nav pārāk grūts,
Tev jāpaveic tas, kas vēl nepagūts.
Stāv sapņu kariete durvju priekšā,
Vien šaubas neielaid dvēselē iekšā.
Un galvenais – nenokar galvu ne brīdi,
Jo zvaigznes neaizsniedz ikdienas strīdi.
Ja labās domas virsroku gūs,
Daudz jauku dienu dzīvē vēl būs.
* * *
