Alūksnes novadā joprojām nav atrisināta problēma par klaiņojošu suņu un kaķu izolāciju no sabiedrības. “Alūksnes Ziņās” jau esam rakstījuši par klaiņojošu suņu radītajām problēmām ģimnāzijai, par smagi sakostu zēnu no Alūksnes, bet šoreiz ķīlnieka lomā nonākuši Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” bērni un darbinieki.
Vakar pusdienlaikā “Alūksnes Ziņas” saņēma satrauktu “Sprīdīša” bērnu vecāku ziņu – pie bērnudārza kopš rīta klaiņo liels suns, kurš, izmantojot katru izdevību, cenšas iesprukt bērnudārza teritorijā, it īpaši tad, kad laukumā rotaļājas bērni. Suns mēģināja ielauzties caur sētas apakšu, rokot bedri. Tiklīdz pie vārtiem parādījās kāds, kurš gribēja ieiet vai iznākt ārā, suns bija klāt un centās iesprukt pagalmā. Tā kā pašlaik bērnudārzā turpinās celtniecības darbi, šādas izdevības sunim radās vairākkārt, jo nemitīgi notiek kustība pa vārtiem. Gan “Sprīdīša” darbinieki, gan celtnieki vairākkārt izmānīja suni ārā.
“Sprīdīša” darbinieki pēc palīdzības vērsās Alūksnes novada pašvaldības policijā, kur tikai noplātīja rokas, sakot, ka tas nav viņu pienākumos, un ieteica zvanīt uz Alūksnes novada pašvaldības aģentūru “Spodra” ar piebildi, ka tā jau tāpat nepalīdzēs. Zvanīja Alūksnes novada domes deputātam Askoldam Zelmenim, kurš ir arī “Sprīdīša” padomē. Zvanīja novada domes izpilddirektorei, kura tikai atbildēja, ka patversmes nav. “Sprīdīša” vadītāja Modrīte Voska uzskata, ka šis jautājums ir jārisina, lai vismaz ārkārtas gadījumos varētu kaut kur gūt palīdzību. Glābiņš bija tikai ap pulksten 15.00, kad suns pats kaut kur aizdevās prom.
Kāpēc jāmaksā nodeva?
Par esošo situāciju un lēno novada domes darbu, kārtojot klaiņojošo suņu un kaķu patversmes jautājumu, ir sašutis arī alūksnietis Ēriks Auziņš. Viņš pie “Sprīdīša” sunim, kuram ap kaklu bija arī siksna, gribēja aplikt saiti, lai varētu piesiet pie sētas vārtiem, bet to darīt suns neļāva, atņirdzot zobus. “Cilvēkiem nav nekādas atbildības – viņi paņem suni, izlaiž ārā un pēc tam paši neliekas ne zinis. Ja pilsētā būtu patversme, klaiņotājus ievietotu tur un pēc tam saimnieki, samaksājot naudu, varētu savus mīluļus saņemt atpakaļ,” saka Ē.Auziņš. Viņš taujā pašvaldībai – par ko tad suņu saimnieki maksā novadam nodevu par suņa turēšanu un kur šī nauda paliek? “Šo naudu varētu novirzīt patversmei vai arī slēgt līgumu ar kādu veterinārārstu, kurš sniegtu šādu pakalpojumu. Mums taču ir vietējā vara – viņiem jārisina arī šī problēma! Ja atbilde ir, ka nav naudas, tad jau mūsu pašvaldībai jāpasludina maksātnespēja. Tad būs mums viens administrators no Rīgas – būs alga tikai vienam jāmaksā,” ironiski saka Ē.Auziņš. “Alūksnes Ziņas” noskaidroja, ka uz 1.jūliju visā novadā nodevās par mājdzīvniekiem samaksāti 129 lati. Pašlaik tie nav iztērēti, bet, kad būs patversme, daļu no summas novirzīs tās uzturēšanai.
Alūksnes novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova “Alūksnes Ziņām” atzīst – pašlaik no Pārtikas un veterinārā dienesta domē ir saņemti dokumenti, kādas ir prasības dzīvnieku patversmes izveidošanai, un šobrīd tiek izstrādāta tāme, cik tas pašvaldībai varētu izmaksāt. Kad patversmi Ošu ielā atvērs – to vēl nevarot pateikt. “Par situāciju “Sprīdītī” esmu informēta. Ko darīt bērnudārza darbiniekiem? Dzenāt suni prom, jo Alūksnei tuvākajos novados arī nav suņu un kaķu patversmes,” saka J.Čugunova. Pašvaldības jurists Arturs Upīts norāda, ka mājdzīvnieku uzskaite un reģistrēšana vairs nav pašvaldības funkcija – to paredz izmaiņas likumdošanā kopš šā gada 1.jūlija. Tagad tas jādara Pārtikas un veterinārajam dienestam. Bet Alūksnes novadā tapšanas stadijā ir noteikumi par mājdzīvnieku turēšanu, kur būs atrunāti gadījumi arī par dzīvnieku klaiņošanu. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz – bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu.
