Pēdējos mēnešos Alūksnes novada pašvaldība aplaimota ar diviem vērienīgiem sadarbības piedāvājumiem. Viens no tiem vērsts uz novada vēsturisko bagātību izzināšanu, bet otrs – atrakciju parka izveidi ezera krastā, kas Alūksni padarītu par pievilcīgāku ceļojumu gala punktu citviet dzīvojošajiem. Nemāku spriest, cik šie abi projekti ir reāli vai piemēroti īstenošanai caur privāto sektoru, taču to lielākā nozīme, manuprāt, slēpjas atgādinājumā par neprasmi izmantot tās vērtības, kas mums ir un ar kurām lepojamies.
Šāds apgalvojums ne reizi vien izskanējis sarunās par Alūksnes novada unikālo vēsturi un šīs vietas īpašajām vērtībām. Nedomāju, ka starp vietējiem iedzīvotājiem atrastos kāds, kas minstinātos, atbildot uz jautājumu, ar ko Alūksne ir īpaša. Daudz grūtāk būtu atbildēt uz jautājumu, kas ir darīts, lai šīs īpašās lietas izmantotu pilsētas un novada attīstības labā, izceļot tās uz citu fona un padarot pievilcīgākas ne tikai citviet dzīvojošajiem, bet vienlaikus arī celtu to vērtību.
Ne velti, runājot par tūrisma piedāvājumu, akcents vairs netiek likts uz to, ko iespējams piedāvāt, bet kā tas tiek pasniegts citiem. Galu galā ikvienai vietai ir sava vēsture un īpašās lietas, kas citviet nav sastopamas, taču tas nebūt nenozīmē, ka tūristu vidū tās ir vienlīdz iecienītas. Atklāt šo vērtību unikalitāti un izcelt tās uz pārējo fona, manuprāt, ir galvenais darbs, pie kā būtu jāstrādā, jo, kamēr nespēsim parādīt, kāpēc mēs ar tām lepojamies un kādēļ tās būtu vērts iepazīt citiem, tikmēr diez vai tās var saukt par īstām vērtībām.
