Tas notika šovasar, kad kāds draugu pulciņš devās saules peldēs tuvāk jūrai. Dzīvē kā dzīvē, vienmēr gadās ķibeles, īpaši niķīgas šādos izbraucienos mēdz būt mūsu mīļās automašīnas.
Arī šoreiz – pēkšņi apstājas un, kā nekust uz priekšu, tā nekust. Pēc ilgiem, nesekmīgiem mēģinājumiem pašu spēkiem kā līdzēt auto saremontēšanā tiek lemts lūgt palīdzību, respektīvi, nostopēt auto ar zinošāku šoferīti. Necik ilgi negaidot, pie apvāršņa parādās pirmais glābēju auto, turklāt policijas mašīna, kas vieš lielas cerības. Par laimi vai nelaimi – abi policijas darbinieki ir sievietes. Pašas nespēdamas tehniski izlīdzēt, viņas steidz sazvanīt vietējo autoservisu. Operatīvi klāt ir trīs zinoši vīri, kas meklē autiņam vainu, līdz atrod arī. Viņi dodas pēc vajadzīgās detaļas, visu sataisa un pamāj ceļotājiem laimīgu ceļu.
Stāsts nebūtu ne ar ko īpašs, ja vien netiek pieminēts pats svarīgākais – šī auto ķibele atpūtas kārajiem neizmaksāja lieku santīmu. Protams, par vajadzīgo detaļu maksāts tika, bet par pašu remontu, palīdzības izsaukšanu un braukāšanu netika paņemts ne santīma. Ir pasaulē vēl labi cilvēki, kas ir gatavi nesavtīgi sniegt palīdzību. Paldies viņiem! Un nedomāsim, kaut starp mums tādu būtu vairāk, bet gan domāsim, kaut mums pašiem būtu spēks, apņēmība un enerģija par tādiem kļūt – nesavtīgiem palīgiem! Ikreiz, darot labu darbu, atcerēsimies, kas tas tiks atdarīts vairākkārtīgi. Un, ja arī ne, tad prieks par labi padarīto noteikti būs visu atlikušo dienu.
