Līdz ar centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanu, šonedēļ sākusies dokumentu iesniegšana studijām augstskolās. Var tikai priecāties, ka lēmumu iegūt augstāko izglītību parasti pieņem vairums no vidusskolu beidzējiem. Neatkarīgi no tā,…
Šajā sakarā mazliet žēl ir to topošo studentu, kuri nevēlas studēt ķeksīša pēc, bet gan tā iemesla dēļ, lai kaut ko arī iemācītos un ieliktu pamatu turpmākajai karjerai izvēlētajā specialitātē. Tam par pamatu kalpo jau labu laiku aktuālais jautājums par Latvijā piedāvātās izglītības kvalitāti. Lai gan parasti uzsver, ka lielā mērā iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte atkarīga no pašu studentu ieguldītā darba, nevar noliegt, ka ne mazāk svarīgi ir pasniedzēji un tas, cik darba tirgū konkurētspējīgu diplomu augstskola var piedāvāt. Sevišķi būtiski tas ir tāpēc, ka Latvijā nebūt nav tā lētākā izglītība, kas gadā no viena studenta prasa vairāk kā 1000, atsevišķos gadījumos pat tuvu pie 2000 latiem.
Ņemot vērā, ka daudzās Eiropas valstīs, kur augstākās izglītības iestādes pasaules reitingos kotējas daudz augstāk, nekā Latvijā, studijas ir par velti vai arī par daudzkārt mazāku maksu, nākas aizdomāties, kam īsti mūsu valstī piedāvātā izglītība ir domāta. Pēc visa spriežot, piedāvājums ir radīts tikai priekš tiem, kam nav kur likt naudu un kuri vēlas studēt tikai tāpēc, ka nekā cita nav ko darīt. Lai arī tā par sevi varētu teikt vien daži no vairākiem tūkstošiem, pārējie tomēr cer šajos studiju gados iegūt ko vērtīgu un paliekošu.
