Šovasar autostopus nolēmusi izmantot gandrīz trešā daļa jauniešu vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Acīmredzot neatturēs tas, ka katrs piektais aptaujātais šādu pārvietošanos uzskata par bīstamu. Vasaras festivāli, koncerti un dažādi sporta…Tāpēc ceļošana stopojot ir sevišķi aktuāla. Lai tā nebūtu vajadzīga, vecākiem vajadzētu atbalstīt savus bērnus, aizvedot viņus uz pasākumiem vai arī rosinot šim mērķim izmantot sabiedrisko transportu. Ja tomēr nav citas izvēles, tad pirms sēšanās mašīnā viņiem vajadzētu piezvanīt uz mājām un pateikt mašīnas numuru. Tā ir droša garantija. To varu teikt no savas pieredzes. Kad pirms daudziem gadiem ielidoju Suhumi, blakussēdētājs lidmašīnā aizveda mani līdz privātajam taksometram (citu transporta līdzekļu tur nebija) un, šoferim dzirdot, teica, ka pieraksta mašīnas numuru. Tā es bez starpgadījumiem tiku aizvesta uz vilciena staciju. Bet ja nebūtu šāda zinoša cilvēka? Toreiz man pat prātā nenāca, ka jāpiesargās.
Lai gan pirms trim gadiem bija akcija “Teiksim stopošanai – stop!”, nekas nav mainījies, drīzāk šāda ceļošana ir kļuvusi vēl bīstamāka. Akcija tika rīkota pēc tam, kad viena pēc otras pazuda divas meitenes, kuras pēc tam atrada mirušas. Droši vien daudzi jaunieši ieklausās brīdinājumos. Tomēr tikpat vai pat vēl vairāk ir to, kuri stopo un nemaz nebaidās. Par to ir nācies pārliecināties daudzkārt, braucot pa lielceļiem. Vai atkal jānotiek kaut kam briesmīgam, lai jaunieši mācītos novērtēt situāciju un neuzticētu savu dzīvību nepazīstamam cilvēkam?
