Ir pagājuši 69 gadi, kopš svelmainajā 7.jūlijā Ziemera pagasta Prinduļu pļavās kaujā dzīvību atdeva 25 tēvzemes aizstāvji.
50 gadus pēc asiņainās kaujas tika iekopta un atklāta Prinduļu kaujas piemiņas vieta. Kopš tā brīža neiztrūkstoši ik gadu 7.jūlijā tur pulcējas pagasta ļaudis, mazpulcēni, Kājnieku skolas karavīri, godinot tos, kas izpildīja tautas dziesmā teikto zvērestu.
“Šajā vietā 1941.gadā notika lielākā latviešu nacionālo partizānu kauja. Pēc tam, kad 4.jūlija vakarā iebrukušajiem sarkanarmiešiem neizdevās nodedzināt Alūksni, jo tos panikā padzina vācu karaspēka daļa, tie bandītiski 5.jūlijā izrīkojās Ziemera pagastā – laupot, dedzinot un šaujot. 7.jūlija rītā mežā pirmo noslepkavoja Jāni Pētersonu. Uz Ziemeri no Alūksnes tika sūtīti brīvprātīgie, jauni drošsirdīgi zēni, partizāni. Uz Ziemeriem palīgā devās apmēram 30 alūksnieši, bet ceļā tiem pievienojās vēl apmēram 15 ziemerieši. Palīgā atsūtītie vīri un jaunekļi nokļuva viltīgās lamatās – klajā pļavā pie Prinduļu mājām atskanēja šautenes, ložmetēji, glābties vairs nebija kur,” asiņainās dienas notikums klāsta Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītājs Uldis Veldre.
Kājnieku skolas komandiera vietnieks kapteinis Vasilijs Koļegovs norādīja, ka no vēsturiskās notikuma ir ko mācīties arī mūsdienās. “Tā brīža situācija raksturo to, ka terorisma galvenā doma ir iebiedēt tautu, nospiest tās gribu pretoties un gūt labumu. Mūsdienu terorisms ne ar ko neatšķiras. Mums ir jāspēj nosargāt sava tēvzeme gan ekonomiski, gan nepieciešamības gadījumā arī ar ieročiem,” pauda kapteinis un rosināja klātesošajiem kļūt izglītotākiem kā nepieciešamības gadījumā ar ieročiem rokās pastāvēt par savu zemi, pagastu, novadu un valsti, kā arī mudināja jaunajiem puišiem kļūt par tēvzemes sargiem – karavīriem.
Pasākuma otrā daļa, sarunas un atmiņu stāsti, turpinājās pie ugunskura. U.Veldre pateicās Ziemera mazpulcēniem par aktīvu darbošanos varoņu piemiņas vietu sakopšanā, mūsu tautas tradīciju saglabāšanā, pasniedzot trīs krāšņas grāmatas par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru.
