Ar prieku un baltu skaudību raugos uz skolēnu Dziesmu un deju svētku dalībniekiem televīzijas pārraidēs. Atceroties savu dalību svētkos, izjūtu gan karsto sauli Daugavas stadionā kopmēģinājumu laikā, dejojot līdz spēku izsīkumam, gan saviļņojumu, kad šķiet – ielās, tramvajos un citviet kopā ar svētku dalībniekiem dzied visa Rīga. Šīs neatkārtojamās izjūtas kā skaistu piedzīvojumu ļauj uztvert gulēšanu uz grīdas skolas zālē, kur matracis ir pie matrača, un pusdienās iztikt ar maizītēm. Un ko tur liegties, jauniešiem gribas kopā priecāties vēlās vakara un pat nakts stundās. Tiesa, mazākajiem nogurums liek nosnausties arī pārtraukumu laikā. Toties pēc tam var atkal diet un smiet.
Svētkos Alūksnes novadu pārstāv 19, Apes novadu – 4 kolektīvi, kuri viscītīgāk gatavojušies un skatēs izturējuši ugunskristības. Tagad viņi var baudīt svētku prieku, kas ir lielākā balva. Var jau būt, ka Alūksnes ģimnāzijas pūtēju orķestra dalībniekiem ir jānorij rūgtuma malks, jo viņiem tikai 0,75 punktu pietrūka līdz trešajai vietai. Tomēr varam būt lepni, ka mūsējie, arī ģimnāzijas koris, joprojām ir starp pašiem labākajiem. Svētku dalībnieku ir vairāk nekā 30 000, un arī tie, kuri nepiedalījās finālskatēs, ir labākie, jo apmēram tikpat daudz ir to, kuriem tagad nākas svētkus vērot no malas. Tas, protams, ir skaisti, taču nevar radīt tik spēcīgu izjūtu varavīksni, kā esot uz Lielās estrādes Mežaparkā vai Daugavas stadionā. Tur koncentrējas dziesmu un deju gaviles, kas kāpj debesīs, paužot kopējo pūliņu un enerģijas krāšņumu.
