Pagājušajā nedēļā Alūksnes novada tūrisma darba organizatori devās viesos uz kaimiņos esošo Apes novadu, lai iepazītu tā tūrisma piedāvājumu. Par to, kas apskatīts un cik vērtīgs bija šis brauciens, stāsta viena no tā dalībniecēm – Pededzes muzeja vadītāja Inese Volšteine.
Mūsu ceļojums sākās Apē. Tur mūs sagaidīja Tūrisma informācijas centra vadītāja Astra Binde, kas iepazīstināja ar savu darba vietu un pavadīja mūs tālākajā maršrutā. Tā laikā bijām pie klūdziņu pinēja Modra Strauta, karošu grebēja Zigurda Šķepasta, viesojāmies “Rumpānu” mājās pie Metas Bubuces, kas mums izrādīja savu saimniecību, iepazināmies ar biedrības “Garīgās un fiziskās attīstības centrs” darbību, kur mūs uzņēma tā vadītāja Anda Salaka. Ceļojums turpinājās Trapenē. Tur mēs devāmies apskatīt Zigurda Safranoviča senlietu kolekciju “Fazānos” un viesojāmies Valijas Šļukumas vadītajā pagasta muzejā ar dzejniekam Ojāram Vācietim izveidoto piemiņas istabu.
Šis maršruts prasīja visu dienu, tomēr ceļojums izrādījās ļoti vērtīgs. Visvairāk man patika klūdziņu pinēja un karošu grebēja darbi, arī “Rumpānu” saimniecība, kuras īpašniece mūs iepazīstināja ar pašas audzētajiem skujeņiem. Spēcīgu iespaidu uz mani atstāja Andas Salakas vadītā kopiena. Tajā guvu apstiprinājumu, ka vajag tikai mēģināt kaut ko darīt, neatkarīgi no tā, kā viss sanāks, jo bieži vien mēs padodamies, pirms vēl esam kaut ko uzsākuši. Protams, daudz interesanta varēja redzēt, viesojoties arī Trapenē. Laipni tikām uzņemti Z.Safranoviča mājās, kur mūs pacienāja ar pusdienām, bet pie Valijas Šļukumas par Ojāru Vācieti uzzināju ko tādu, ko skolā neviens nemāca.
Nevienā no šīm vietām nekad iepriekš nebiju bijusi. Arī par vairumu cilvēku, ar kuriem iepazinos, neko nezināju, jo trūkst reklāmas. Parasti šādos braucienos gūstu ierosmes savam ikdienas darbam. Vienmēr ienāk prātā kāda jauna ideja vai kaut kas tiek noskatīts, ko varētu īstenot savā pagastā. Ļoti novērtēju no Alūksnes novada pašvaldības Tūrisma informācijas centra darbinieču puses radīto piedāvājumu vasarā doties šādos ceļojumos. Tas ir pavisam citādāk, kad tu redzi visu pats savām acīm un reāli tiec pie iespējas aprunāties ar visiem šiem cilvēkiem. Ja tā nebūtu, tad diez vai pati saņemtos aizbraukt un apskatīties. Man kā tūrisma darbiniecei tas ir ļoti svarīgi – zināt, kas notiek citur, un pēc tam pastāstīt par to citiem, balstoties uz savu pieredzi, nevis citu stāstīto.
