Viesturs Dandens, Apes novada domes priekšsēdētājas vietnieks
Lielākie ieguvēji – mazās pašvaldības
Uzskatu, ka lielākie ieguvēji novadu reformas rezultātā ir mazās pašvaldības. Jau no paša sākuma biju pret lieliem novadiem. Man atradās domubiedri, tāpēc arī spējām apvienoties tādā novadā, kāds ir Apes novads, nevis rīkoties līdzīgi kolēģiem Gulbenē un veidot novadu bijušo rajona teritoriju robežās. Par to, vai novadu reforma ir sevi attaisnojusi un kādi ir tās ieguvumi vai zaudējumi, gan vēl nevēlētos spriest. Gads ir pārāk īss laiks, lai tā globāli varētu izsecināt, kas ir labāk vai sliktāk. Jāņem vērā, ka joprojām esam procesā, kad daudzas lietas kārtojamas. Katrs novads šajā ziņā iet uz priekšu savos tempos. Kādam process norit veiksmīgāk, citam mazāk veiksmīgi, tomēr te liela nozīme ir tam, kādi deputāti konkrētajā domē ievēlēti un kā viņi spēj sastrādāties, nevis novada mērogam. Katrā ziņā pirms novadu reformas mēs daudz ko nezinājām, kā viss izvērtīsies, taču prieks, ka, par spīti pārmaiņām, esam spējuši sava novada iedzīvotājiem nodrošināt visas tās funkcijas un pakalpojumus, ko viņi saņēma iepriekš. Ja salīdzina ar laiku, kad divus sasaukumus vadīju bijušo Gaujienas pagasta padomi, tad varu uzskaitīt pāris lietas, kurās esam tikai ieguvēji. Tā, piemēram, iepriekš mēs paši nevarējām atļauties juristu, taču nu mums ir šāds speciālists visam novadam. Tāpat mēs turpinām īstenot katrs savus projektus, tomēr pamazām šīs lietas tiek mēģināts kārtot centralizēti. Domāju, ka ar laiku tiks izveidota pat atsevišķa nodaļa, kas atvieglos šo procesu. Protams, šīs nav vienīgās pozitīvās lietas, ko esam ieguvuši, pateicoties novadu reformai, tomēr ticu, ka ar laiku to kļūs vēl vairāk.
Vēsma Čugunova, Annas, Kalncempju un Jaunannas pagastu pārvalžu vadītāja
Vērtību saskata
investīciju piesaistē
Pirms novadu reformas ieņēmu neitrālu pozīciju – neteikšu, ka būtu bijusi īpaša pretiniece, bet tajā pašā laikā nebiju arī stipri par to. Sākumā likās, ka saistībā ar investīciju piesaisti būsim lielāki ieguvēji, ja novads būs lielāks. Lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir arī jāiegulda, taču, jo mazāka pašvaldība, jo grūtāk bija to izdarīt. Šajā ziņā novadu reformai saskatu lielu plusu tālākajā nākotnē, tāpēc, lai gan nevaru šobrīd nosaukt konkrētus ieguvumus, no savas pārliecības neesmu atkāpusies. Tajā pašā laikā – jo lielāks novads, jo grūtāk ir tajā uzturēt kārtību. Tādā ziņā labāk bija, kad katrs pagasts atbildēja par savu saimniecību un darbojās sava pagasta teritorijā. Nu to visu izdarīt ir daudz grūtāk. Sava nozīme ir arī tam, ka tagad uz vairākiem pagastiem ir viens pārvaldnieks. Darba apjoms, kas gulstas uz viena cilvēka pleciem, ir palielinājies, tāpēc dažkārt kaut kas aizkavējas vai paliek nepadarīts ne jau tāpēc, ka nevarētu to paveikt, bet gan tā iemesla dēļ, ka dažkārt pietrūkst laika. Tas pats attiecas ne tikai uz pagastu pārvalžu vadītājiem, bet arī daudziem citiem speciālistiem, kuriem tagad jāpaveic krietni vien vairāk. Nevar teikt, ka tas nav izdarāms, tomēr neapšaubāmi rada papildu stresu un spriedzi, kas atsaucas arī uz darba kvalitāti. Cerams, ar laiku viss nostabilizēsies un darbs ieies savās sliedēs, tomēr pagaidām grūti nosaukt konkrētus ieguvumus vai zaudējumus. Katrā ziņā atpakaļceļa vairs nav. Mums jāpieņem pašreizējā situācija tāda, kāda tā ir, un jātic, ka ar laiku viss notiks labāk. Šis ir sava veida pārmaiņu laiks, tāpēc, iespējams, tikai pēc vairākiem gadiem spēsim pateikt, vai novadu reforma nākusi mums par labu vai sliktu.
Valdis Vīksna, bijušais Alūksnes pilsētas domes deputāts
Lielākais ļaunums, ko varēja izdarīt
Es biju laikam vienīgais no bijušās Alūksnes pilsētas domes deputātiem, kurš iestājās pret novadu reformu. Mani darīja bažīgu divas lietas: pirmkārt, es neredzēju tam ekonomisko pamatojumu, proti, uz kā bāzes novadi varētu darboties, un, otrkārt, mani neapmierināja iecerētais pārvaldes modelis. Tagad mēs redzam, kādas sekas tas radījis. Ja iepriekš pilsēta mierīgi varēja izdzīvot ar savu budžetu, tad tagad tai nākas kļūt par dotētāju un segt dažu labu pagastu parādus. Pilsēta šobrīd atrodas zaudētājas lomā. Tas attiecas arī uz pārvaldes modeli. Ja pagastos ir savi pārvaldnieki, tad kas palicis pilsētā? Tā šobrīd dzīvo bez sava saimnieka. It kā novada domes izpilddirektore atbild par visu novadu, tajā skaitā arī pilsētu, taču kāda gan atdeve var būt no cilvēka, kuram jāveic tik apjomīgs darbs? Atceros, ka pat pilsētas domes laikā izpilddirektori bija pārslogoti, lai gan viņiem nācās atbildēt tikai par pilsētu. Tagad grib, lai viens cilvēks veic šos pienākumus un papildus atbild arī par pārējo novadu. Tas ir absurds. Negodīgi tika sadalīti arī tie 200 tūkstoši, ko katrs pagasts un pilsēta saņēma. Ja, piemēram, Kalncempju pagastā tā bija puse no budžeta, tad varēja arī pilsētai iedot pusi no budžeta. Uzskatu, ka šī nauda būtu izlietota daudz lietderīgāk, ja tiktu sadalīta proporcionāli iedzīvotāju skaitam, taču toreiz katrs domāja tikai par sevi. Savukārt tagad gan mēs atsaucamies uz to, ka esam vienā novadā un mums jāstrādā kopīgi. Tas nešķiet pareizi. Katrā ziņā uzskatu, ka ar šo novadu reformu lielāku ļaunumu laukiem nevarēja izdarīt un tiem, kas ar to lepojas, drīzāk vajadzētu kaunēties.
