Siltais un saulainais jūnija sākums šogad iesācies melnā nokrāsā. Laikā, kad būtu jāpriecājas par iespēju pagozēties dabiskajā saulītē, jāmetas pirmajās ūdens peldēs un pļavās jāplūc krāšņas puķes, ir jādzird informācija par melno statistiku uz Latvijas ceļiem. Nedēļas nogalē ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši pieci cilvēki, pirmdien – divi, notikušas arī vairākas reģistrētas un nereģistrētas autoavārijas.
Man ir tāda sajūta, it kā ziemas laikā atturētie trakojošie autovadītāji nu būtu kā no ķēdes norāvušies un, nedomājot ne par savu, ne par pasažieru, ne par citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, tik spiež pa pedāļiem, cik spēka un „autiņam” jaudas. Redz, jāpierāda, ka jaunais “Audi” labāks nekā tavs pērnajā gadā pirktais “BMW”. Kurš vainīgs negadījuma notikšanā? Viens vai otrs autovadītājs. Bet šķiet, ka šo pienākumu daudzi uztver pārāk vieglprātīgi. Lai izraisītu avāriju, nevajag lielu prasmi. Un kur gan tie ātrie tikuši un lēnie palikuši…
Te uzreiz tiek pārmesta bezdarbība policijai – redz, ka nav spējusi laikus “noganīt” trakotājus. Katram jau vagaru klāt nepieliksi, un tāda jau nav arī policijas būtība. Policijai ir jāuzrauga uz ceļiem notiekošais, jānovērš iespējamie pārkāpumi un jāsoda tie, kas ar labu nesaprot. Ja citviet sūdzas, ka policisti ir slinki savu pienākumu pildītāji, tad par Alūksnes policistiem to gan nevarētu teikt. Nedēļas nogalē biju lieciniece tam, ka uz Alūksnes ceļiem patrulēja pat vairākas policijas ekipāžas. Un to viņi dara mūsu, ceļu satiksmes dalībnieku, drošības dēļ, nevis tāpēc, lai gūtu prieku, kārtējam nesaprātīgajam šoferim izrakstot pārkāpuma protokolu.
