Alūksniešiem.lv redakcija
Latvijā ar depresijas simptomiem ir saskārušies 7–8% sabiedrības, taču no šiem aptuveni 120 000 cilvēku psihiatru vai ģimenes ārstu redzeslokā nonāk tikai 5% jeb aptuveni četri līdz pieci tūkstoši, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) rīcībā esošā informācija. Kā rāda pētījums,* daudzus cilvēkus ar depresijas simptomiem no palīdzības meklēšanas attur bailes, ka nāksies doties uz psihiatrisko slimnīcu. LPA kampaņā “Depresijas cena” atgādina – Latvijā ir pieejamas gan psihiatru, gan psihoterapeitu un psihologu konsultācijas un, palīdzību meklējot savlaicīgi, ārstēšanās stacionārā nebūt nav obligāta.
“Diemžēl nereti saskaramies ar dažādiem pret psihiatriju vērstiem aizspriedumiem, jo sabiedrībā ir dzīva sāpīga vēsturiskā atmiņa par padomju laikiem, kad psihiatrija saistījās ar politiski motivētu ieslodzījumu un represīvām metodēm. Mēs neesam unikāli – līdzīgi aizspriedumi un sāpīgas atmiņas, kas krājušās jau kopš viduslaikiem, dominē visā pasaulē. Taču psihiatrija pēdējā laikā ļoti mainās, veidojas arvien vairāk ambulatoro dienas centru, kur cilvēks var saņemt psihoemocionālo atbalstu, piemēram, psihologa, mākslas terapeita, mūzikas terapeita, drāmas terapeita un citu speciālistu konsultācijas gan individuāli, gan grupā, bet vakarā mierīgi doties mājās,” stāsta LPA prezidents Māris Taube.
Kā izvēlēties īsto speciālistu?
Pirmais cilvēks, ar kuru var aprunāties par savu nomāktību, ja tā nepāriet vismaz divas nedēļas, ir ģimenes ārsts, kurš ir tiesīgs sniegt konsultācijas arī psihisku slimību gadījumā un izrakstīt atbilstošus medikamentus. Ģimenes ārsts var nosūtīt gan uz valsts apmaksātām psihologa un psihoterapeita konsultācijām, gan ieteikt vērsties pie psihiatra.
Tāpat, rodoties aizdomām par depresiju, var vērsties tieši pie psihiatra. Psihiatrs ir ārsts, kuram ir zināšanas un prasmes tādu psihisko traucējumu ārstēšanā kā šizofrēniskā spektra traucējumi, bipolārie traucējumi, demence u. c. Galvenā ārstēšanas metode ir medikamentozā terapija, ko var īstenot gan ambulatori, gan stacionārā. Psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums – tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā ambulatorajā centrā. Psihiatrs uzrauga kopējo ārstēšanās procesu, taču kontakts nebūs tik ciešs kā ar psihoterapeitu, ar kuru parasti jātiekas reizi nedēļā. Tomēr ieteicams atrast psihiatru, ar kuru veidojas labs kontakts, jo jebkura saruna ar ārstu var būt terapeitiska.
Psihoterapeits ir speciālists ar augstāko mediķa vai psihologa izglītību, kuram ir papildu izglītība kādā psihoterapijas virzienā. Psihoterapeits gan diagnosticē, gan ārstē, kā galveno metodi izmantojot psihoterapiju, bet nepieciešamības gadījumā arī medikamentus.
Pacienti nereti jautā, kāpēc nepietiek ar medikamentiem un vajadzīga vēl arī psihoterapija. “Psihoterapija palīdz pārskatīt dzīves pieredzi, domas un uzvedības modeļus. Kā mēs veidojam attiecības? Kādas ir mūsu iekšējās pamatpārliecības? Par ko mēs baidāmies, un kas mums liek justies labāk? Darbs ar savu personību un simptomu atpazīšanu, pieņemšanu un labākās rīcības izvēli, kā nejusties vainīgam, stigmatizētam, nejust kaunu, kā noteikt nākamos dzīves mērķus un tos izpildīt, – tas viss ir psihoterapijas uzdevums,” skaidro Liene Sīle, psihiatre Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra ambulatorajā centrā Pārdaugava. Psihoterapijas metodes ir dažādas, bet depresijas gadījumā visbiežāk iesaka kognitīvi biheiviorālo terapiju, kas ir vērsta uz to, kā mainīt domas un uzvedību.
Psihologs ir speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijas zinātnē, taču nav ārsts. Psihologi pārvalda zināšanas par cilvēka uzvedības modeļiem, domāšanas veidu, attiecībām ar citiem cilvēkiem, sniedz konsultācijas individuāli un strādā ar grupām, cenšoties izprast klientu domas, emocijas un vēlmes. Psihologs sniedz emocionālu atbalstu, palīdz izprast mērķus un pieņemt lēmumus, taču nenosaka diagnozi un neizraksta zāles. Tāpēc šis speciālists vairāk pildīs psihoemocionālā atbalsta funkciju papildus citām ārstēšanas metodēm.
“Mums ir ļoti labas atsauksmes no pacientiem arī par mākslas terapiju – mūzikas, drāmas, vizuāli plastiskās mākslas un deju un kustību terapiju, ko prioritāri nozīmē tad, ja pacientam ir grūti runāt, jo tur izmanto neverbālās tehnikas un nav pat jārunā, lai nonāktu kontaktā ar savām sajūtām,” stāsta Liene Sīle. Vienlaikus psihiatri atgādina – neviens no ārstiem nerisina problēmas pacienta vietā, tāpēc pašam pacientam ir svarīgi iesaistīties un sekot ārsta norādījumiem.
Vairāk informācijas meklējiet depresijascena.lv.
Kampaņu informatīvi atbalsta “Narvesen Baltija” un “Visual Media”.
*Pētījumu “Izpratne par depresijas izplatību un ārstēšanu” pēc LPA pasūtījuma 2021. gada augustā veicis pētījumu centrs SKDS, veicot dziļās intervijas ar ārstiem psihiatriem un depresijas pacientiem.
Reklāma