Maikla Talbota grāmata “Hologrāfiskais Visums” (Michael Talbot “The Holographic Universe”) iepazīstina ar jaunu pasaules uzbūves skaidrojumu, kas met izaicinājumu Ņūtona un Dekarta atziņās balstītajam modelim. Ar daudzām atsaucēm uz dažādiem pētījumiem un zinātniskām publikācijām autors atgādina arī par domāšanas izšķirošo ietekmi atveseļošanās procesā.
Palīdz cīņā ar vēzi
Ar dažādām garīgām tehnikām eksperimentējis Karls Simontons, Dalasas Pretvēža terapijas centra radiologs onkologs. Daudz lielāks efekts un pārsteidzoši rezultāti bija tad, ja pacients ne tikai ļāvās ārstēties, bet aktīvi piedalījās, iztēlojoties un piedomājot, kā radiācijas terapija cīnās ar vēža šūnām, kā tās iet bojā un imūnsistēmas aizsargkareivji mirstošās šūnas transportē uz nierēm un aknām, lai aizvadītu no ķermeņa.
Psiholoģe Džīna Ahterberga pat apgalvo, ka personas veselības stāvoklī ticībai ir izšķiroša nozīme. Viņa norāda, ka praktiski jebkurš, kuram kādreiz bijusi darīšana ar medicīnas pasauli, zina vismaz vienu stāstu par pacientu, kurš aizsūtīts uz mājām nomirt, bet, tā kā pats ir ticējis citam rezultātam, savus ārstus pārsteidzis ar pilnīgu izveseļošanos. Kā vienu no niansēm Dž. Ahterberga piesauc pacienta “nezināšanu” – uztverot diagnozi kā nāves spriedumu, cilvēks no dzīves aiziet ātrāk un saskaņā ar to. Vienotas pasaules modelis nozīmē arī to, ka “iekšējās” sajūtas ir saistītas ar “ārējām” un uz “iedomām” smadzenes reaģē tikpat reāli kā faktiski piedzīvoto. Placebo efekts ir pierādīts daudzos pētījumos, un tas ietekmē vidēji 35 procentus pacientu, svarīga loma ir arī ārsta uzvedībai, izrakstot vai iesakot zāles.
Turklāt ticības brīnumi nav atkarīgi no konfesijas, izšķirošā ir intensitāte un cilvēka kā personības veselums visās izpausmēs.
Atrast veselumu
Iztēle nav vienīgais palīgs, noderīga ir atskārsme, ka visas lietas ir nesaraujami saistītas, arī slimība un veselība. Ārsts Larijs Dosejs iedrošina: kad mēs pārstājam uzskatīt slimību kā kaut ko atsevišķi pastāvošu, lai tā vietā saredzētu to kā daļu no lielāka veseluma – kā uzvedības, ēšanas paradumu, miega, fizisko vingrojumu darbības modeli un vēl daudzas citas savstarpējās attiecības, kādas pastāv ar pasauli kopumā –, mums bieži vien kļūst labāk. Savu uzskatu viņš pamato ar pētījumiem, kad, piemēram, cilvēkiem, kuriem regulāri sāp galva, lūdz rakstīt dienasgrāmatu, atzīmējot sāpju biežumu un intensitāti. Lai gan šie pieraksti iecerēti kā pirmais solis, lai izlemtu par terapiju, vairākums atklāja, ka, sākot rakstīt dienasgrāmatu, galvassāpes izzuda.
Kad cilvēks saskata savu stāvokli attiecībās pret kādu lielāku sakarību, vairs nevar uzskatīt, ka “slimība uzbrūk no kaut kurienes, bet var saredzēt, ka tā ir tādas dzīvošanas daļa, ko var uzskatīt par nedalītu veselumu”.
Mediķi nedod veselību
“Ja tu izārstē slimību, tas nenozīmē, ka esi vesels. Veselību nedod mediķi, viņi ārstē slimību, bet veselību cilvēks rada pats,” teic ārste, veselības un skaistumkopšanas centra “Kolibri” direktore Valga Zaļaiskalna. Viņa ir beigusi osteopātijas skolu un izmanto osteopātijas atziņas, taču uzsver – ir daudz un dažādu pieeju. Svarīgākais nav pielietot konkrētu metodi kā pašmērķi, bet panākt vajadzīgo efektu.
Veselību viņa vērtē kā filozofisku jēdzienu un uzsver, ka neviens no malas to nevar iedot. Cilvēkam pašam veselība, veselums jānoliek prioritāšu saraksta augšgalā, mērķtiecīgi jāveido un jāpraktizē, taču nereti pacients aizbildinās ar laika trūkumu un neko nemaina ne savas dzīves paradumos, ne attieksmē un domāšanā.
