Mārtiņš Augstkalnietis sava latviskā vārda dienu vienmēr svin, godājot latviešu tradīcijas. Ik gadu galdā tiek celts gailis, vista vai tītars un reizēm pat iets budēļos.
Mārtiņdienas svētki tiekot svinēti neiztrūkstoši ik gadu. “Citreiz plašāk, citreiz ne tik ļoti, bet svinības ir vienmēr. Draugi, paziņas atceras – apsveikumu parasti ir daudz,” stāsta viņš un atklāj, ka interesantākā dāvana ir bijusi dzīva zoss. Diezgan bieži tiekot dāvināts gailis, bet šogad dāvanā saņemta pīle. Lai gan Mārtiņdienas ticējumi vēsta, ka visiem zemes darbiem līdz svētkiem jābūt padarītiem, Mārtiņš neslēpj, ka visu neesot paguvis izdarīt. Pašā Mārtiņdienā vēl tika arta zeme. “Skatoties pēc Mārtiņdienas, ziemai vajadzētu būt pūkainai, bet mitrai, bet visi ticējumi līdz šim vēstīja par pretējo, piemēram, pēc lapu krišanas varēja secināt, ka ziema būs barga,” viņš saka.
Mārtiņš saimnieko Mālupes pagasta zemnieku saimniecībā “Kadiķi M.A.”, ir “Dzirnavu 8” līdzīpašnieks. Saimniecības galvenā darbības nozare ir graudkopība un lopkopība. Viņš atzīst, ka tagad saimniekot ir vieglāk – mazāk jādara pašam, jo tiek algoti strādnieki. “Nav vairs to agro rītu. Saimniecībā tāpat jau darba vienmēr daudz un pašam arī jāstrādā,” atzīst viņš. Brīvo laiku Mārtiņš velta savam hobijam – dīķiem. “Attīstu dīķsaimniecību – roku un paplašinu dīķus, ielaižu zivis. Pats neesmu liels zivju ēdājs, bet vienu nedēļu visas dienas pēc kārtas zivis varu ēst,” smejas viņš.
Turpat Mālupē viņš dodas spēlēt volejbolu, bet ziemas mēnešos aizraujas ar slēpošanu. Iekaroti ne vien vietējie kalni, bet ik gadu tiek braukts arī uz ārzemēm – vairākkārt būts Somijā, Slovākijā, Čehijā. “Jaunībā biju biatlonists, bet tad ilgu laiku uz slēpēm nebiju kāpis, līdz draugi uzaicināja braukt slēpot uz Somijas kalniem. Tā arī viss sākās. Šosezon, martā, braukšu uz Itālijas Alpiem,” stāsta Mārtiņš.
Par to, kā Mārtiņš ticis pie šī skanīgā latviešu vārda, viņam informācija nav, bet viņš ar savu vārdu ir apmierināts. “Vārds kā jau vārds, ko tur daudz spriedelēt,” saka viņš. Iepazīstoties ar Gunnara Treimaņa vārda skaidrojumu, pats Mārtiņš secina, ka atbilst pirmajam tipam no trīs piedāvātajiem. “Jāpiekrīt tam, ka man nervi no dzelzs. Visas lietas vienmēr uztveru mierīgi un necenšos uztraukties. Arī tagad, kad valstī ir krīze un lauksaimniekiem ir grūti laiki, lieki neniknojos un uztveru visu mierīgi. Tāpat arī tuvojos izvirzītajam mērķim. Mana saimniecība attīstās – ferma atjaunota, tehnika arī iegādāta. Viss notiek pamazām, bet tā, kā gribētos,” saka Mārtiņš.
