Neskatoties uz to, ka daudzas iespējas alūksniešiem pamazām tiek atņemtas, to vietā klāt nāk jauns piedāvājums. Viens no tiem ir koučings, kurš tiek definēts kā māksla virzīties uz sasniegumiem jebkurā svarīgā dzīves jomā jeb, īsāk sakot, māksla iedvesmot. Lai gan man patīk viss jaunais un cenšos nelaist garām nevienu izdevību izmēģināt kaut ko nebijušu, kad uzzināju par iespēju Pilsētas svētku laikā apmeklēt ar koučingu saistītu semināru par brīvu, mana pirmā reakcija izpaudās jautājumā – vai tiešām kādam vēl ir vajadzīga iedvesma vai motivācija kaut ko darīt?
Jebkurā gadījumā domāju, ka katram ir savi iedvesmas avoti, kas kalpo par stimulu kaut ko darīt. Man tie ir cilvēki, kas ar savu piemēru vai personības šarmu mudina pievērsties lietām, kuras citkārt neizraisītu ne mazāko interesi, rosina izdarīt vairāk par savu spēju robežu vai liek kaut ko būtisku mainīt pašam sevī. Par otru galveno iedvesmas avotu man kļuvusi pašreizējā situācija. Tā radījusi sava veida iekšējo spītu, liekot neatslābt un pastāvīgi kaut ko darīt, lai tikai nepadotos tai negāciju vētrai, kurā ik pa brīdim tiec ierauts.
Par sava veida iedvesmas avotu man kļuva arī nupat aizvadītie pilsētas svētki, kuros piedzīvotais radījis pārliecību, ka šī ir mana pilsēta un es gribu tajā dzīvot. Tāpat es varētu minēt vēl neskaitāmus citus iedvesmas avotus, kas meklējami gan pašam sevī, gan ikdienas situācijās. Šķiet, ka iespēju iedvesmoties un sevi motivēt var atrast jebkurā dzīves situācijā – vajag tikai vēlmi to darīt. Līdz ar to – domāju, ka vairāk par mākslu virzīties uz priekšu nepieciešama vajadzība to darīt, kā arī paša vēlme ņemt pretī to, ko var atrast ik uz soļa.
