Aktuālo par un ap valsts un tādējādi katra iedzīvotāja maciņu skaidro «Nordea bankas» vecākais ekonomists Andris Strazds.
– Skaidrs, ka valdībai bija jāsamazina tēriņi, lai saņemtu aizdevumu. Reformas diemžēl nav veiktas. Kā vērtējat valdības izšķiršanos par atalgojuma (tā skaitā – pensionāriem, māmiņām) cirpšanu tā vietā, lai mainītu nodokļu politiku (paaugstinātu PVN, ieviestu progresīvo nodokli), tiesa, samazinot neapliekamo minimumu? Kā tas ietekmēs dzīves līmeni? Kā sabiedrībai uz to būtu jāreaģē?
– Piekrītu, ka vairāku mēnešu ilgais laiks kopš Dombrovska kunga valdības apstiprināšanas varēja tikt izmantots daudz lietderīgāk. Tagad dažu nedēļu laikā kvalitatīvi paveikt vairāku mēnešu darbu ir teju neiespējami. Tomēr ceturtdienas vakarā apstiprinātais variants ir stipri labāks par publiskajā telpā iepriekš izskanējušajām idejām. It īpaši jau tas, ka jau tālāka būtiska nodokļu sloga palielināšana ienākumiem veicinātu ēnu ekonomikas attīstību un papildus mazinātu to uzņēmēju konkurētspēju, kuri godīgi nomaksā ar atalgojumu saistītos nodokļus.
Taču arī šis variants būtu vēl uzlabojams. Manuprāt, pirms ķerties klāt pensijām, tomēr bija saprātīgi jāpaaugstina atsevišķi nodokļi. Vai tiešām mēs, kas lietojam personīgās automašīnas, nevarētu bāku piepildīt par pāris latiem dārgāk tā vietā, lai tos atņemtu pensionāram? Turklāt jāņem vērā, ka atšķirībā no tiem, kam šodien ir trīsdesmit vai četrdesmit, pensionāri nevar cerēt uz ienākumu pieaugumu nākotnē. Tāpēc arguments par solidaritāti man šeit šķiet nevietā.
Attiecībā uz dzīves līmeņa kritumu – protams, budžeta izdevumu samazinājums un nodokļu pieaugums nozīmē dzīves līmeņa kritumu. Bet Latvijas situācijā tas ir neizbēgams, jo mēs visi kopā pēdējos gadus esam dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem un tā turpināt vienkārši vairs nav iespējams. Citējot Paulu Raudsepu, («Dienas» komentāru lapas redaktoru) paģiras pēc iepriekšējo gadu dzīrēm ir milzīgas, bet nāksies vien galvassāpes kaut kā pārdzīvot, jo «salāpīties» vienkārši vairs neviens nedod.
– Kā būtu jāvada reformu process izglītībā, veselībā, valsts pārvaldē? Kā panākt valdības rīcību? Ko tas mainītu cilvēku dzīvē? Dotu viņiem cerības uz lielāku algu?
– Šeit nav jāizgudro jauns divritenis, bet jāievieš dzīvē, piemēram, Pasaules Bankas speciālistu jau pirms vairākiem gadiem izteiktais piedāvājums. Attiecībā uz iespēju panākt valdības rīcību – pēdējā laikā to stipri veicina Valsts prezidenta aktīva iejaukšanās. Es priecājos katru reizi, kad dzirdu Militārās policijas skaņu signālus pagriezienā pie Brīvības pieminekļa uz valdības namu. Tas man liek cerēt, ka vissliktākais scenārijs neīstenosies. Protams, vienlaikus tas liek uzdot jautājumu par valdības rīcībspēju. Attiecībā uz algu pieaugumu – domāju, ka par to mēs varam aizmirst vismaz tuvākos gadus, mierinot sevi ar domu, ka arī cenas neizbēgami turpinās kristies.
– PVN un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenās budžeta stutes, bet arī korekta citu nodokļu politika ir svarīga. Eksperti izteikušies, ka akcīzi alkoholam, azartspēļu nodokli ir riskanti paaugstināt, jo tas veicina nelegālo tirgu. Ir plašas diskusijas arī par dzīvojamās platības aplikšanu ar nodokli (pašreiz ideja – tikai luksusa platībām). Kapitāla pieauguma nodokli šogad vēl nevarot ieviest administratīvu iemeslu dēļ. Kā būtu jārīkojas?
– Kā jau teicu, būtu jāpaceļ akcīzes nodoklis degvielai, jo degvielas cisternu ir daudz grūtāk noslēpt nekā cigarešu paciņu vai alkohola pudeli. Ir arī jāievieš jūsu pieminētais dzīvojamās platības nodoklis luksusa platībām. Varu tikai atkārtot jau daudzkārt uzdoto jautājumu – vai tas, ka par villu Rīgas pievārtē nekustamā īpašuma nodoklis nepārsniedz 50 latu gadā, ir sociāli taisnīgi šībrīža situācijā? Tas pats attiecas uz kapitāla pieauguma nodokli. Atrunām par nespēju ieviest gan īsti neticu – vēl pagājušā gada rudenī Finanšu ministrijā stāstīja, ka PVN palielināšanu neesot iespējams tehniski realizēt agrāk par 2010.gada 1.janvāri. Mēs visi tagad zinām, kas notika praksē.
– Kādu paredzat situāciju Latvijā rudenī?
– Situācija būs ļoti nopietna, taču varētu parādīties arī pirmās pozitīvās ziņas – uz to brīdi kritums eksportā varētu būt beidzies un atsākusies kaut neliela izaugsme. Šeit gribētu arī iemest nelielu akmeni mediju dārziņā – pieņemot, ka jūlijā saņemsim papildu naudu no starptautiskajiem aizdevējiem un valsts maksātnespējas drauds būs novērsts, būtu svarīgi redzēt vairāk pozitīvu ziņu. Piemēram, ieslēdzot ziņu kanālu «CNN», jūs drīz ievērosiet devīzi «road to recovery» jeb ceļš uz atlabšanu. Tas palīdz domāt pozitīvā virzienā. Nepārprotiet, es neaicinu noklusēt negatīvo – sabiedrībai ir jāzina par notiekošo. Taču vairāk līdzsvarot ziņu klāstu arī ar ko pozitīvu ir pašu mediju interesēs. Citādi arvien lielāka sabiedrības daļa sāks skatīties tikai sporta aktualitātes, jo šķiet, ka Latvijas sieviešu basketbola komandas vai citu sportistu uzvaras ir teju vienīgais, par ko priecāties.
– Kā pareizi cīnīties ar bezdarbu?
– Bezdarbs ir ekonomikas slimības simptoms līdzīgi kā sāpes vai paaugstināta temperatūra cilvēkam. Tādējādi ar to cīnīties tiešā veidā ir muļķīgi, jācīnās ar cēloņiem. Un cēloņi Latvijas gadījumā ir iepriekšējos gados izkropļotā ekonomikas struktūra, kas šodien vairs nav uzturama. Ekonomikai jāturpina mainīties. Jaunu mājokļu celtniecību vai importētu preču tirdzniecību uz parāda jānomaina tādu preču un pakalpojumu ražošanai, pēc kurām ir pieprasījums ārpus Latvijas. Tādējādi to visi pasākumi, kas vērsti uz eksporta veicināšanu, vienlaikus ir arī nodarbinātību veicinoši. Attiecībā uz eksportu svarīgi būtu pieiet tam nozaru griezumā un likvidēt šķēršļus, kas traucē katras nozares eksporta attīstībai. Arī šeit būtu svarīgāka aktīva rīcība no valdības un pašvaldībām. Nu nav normāli, ka prezidentam jāsauc cilvēki uz Rīgas pili, lai risinātu tūristu apkrāpšanas problēmu.
– Ko valsts dara pareizi un ko – nepareizi, veicinot ekonomisko aktivitāti?
– Šeit atkal esam atpakaļ pie jautājuma par eksporta veicināšanu un importa aizvietošanu, jo vietējo pieprasījumu veicināt vienkārši nav iespējams – tam būtu vajadzīgi treknajos gados izveidoti uzkrājumi, kuru Latvijā vienkārši nav. Šeit ir izdarītas vairākas aplamības – gan PVN pamatlikmes piemērošana viesnīcām, gan pazeminātā PVN likme gāzei, vienlaikus nosakot pamatlikmi malkai. Šīs darbības, tieši otrādi – bremzē eksportu un veicina importu. Savukārt pozitīvi vērtēju, piemēram, mājokļu siltināšanas projektu.
