Vēl nesen Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Alūksnes filiālē jaunie bezdarbnieki tika iepazīstināti ar darba vakanču sarakstu, ļaujot bez darba palikušajiem izvēlēties sev piemērotākos un tīkamākos darbus. Nu situācija ir krasi mainījusies. Jaunu vakanču praktiski nav, tāpēc tās retās, kas rīta pusē parādās pie ziņojumu dēļa, pēcpusdienā jau ir aizņemtas, nevienam vairs nešķirojot, cik atbilstošs jaunais darbs ir iepriekšējam amatam un ar to saistītajām zināšanām.
Tā pašreizējo situāciju raksturo NVA Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere. Viņa atklāj, ka pēdējā pusgada laikā darbu ieguvuši ir krietni vien mazāk, nekā to zaudējušie. Lielākais bezdarbnieku skaita pieaugums piedzīvots gada pirmajos mēnešos, kad filiālē viena mēneša laikā reģistrēti pat vairāk nekā 150 darbu zaudējušie cilvēki. Pēdējos mēnešos skaita pieaugums ievērojami samazinājies. Salīdzinājumā ar 1.aprīli maija sākumā klāt bija nākuši 65, bet jūnija sākumā – 41 cilvēks.
Kopējais skaits šobrīd pārsniedz 1600 bezdarbnieku robežu, no kuriem mazāk par simtu ir ar augstāko izglītību, aptuveni trešā daļa – ar profesionālo, bet pārējie ar vidējo vai pamatizglītību. Tiesa, V.Veļķere prognozē, ka, ņemot vērā darba devēju atsūtīto informāciju par gaidāmo štatu samazināšanu, nākamajos mēnešos varētu atkārtoties gada sākumā piedzīvotā situācija un bezdarbnieku skaita pieaugums atkal varētu būtiski palielināties.
Cer uz lielāku darba devēju aktivitāti
Liels atbalsts šajā gadījumā ir NVA īstenotie nodarbinātības pasākumi: algotie pagaidu darbi, praktiskā apmācība pie darba devēja, atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī pasākumi noteiktām personu grupām, kas tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Vairums šo pasākumu uzsākami sadarbībā ar darba devējiem. Viņu izrādītās iniciatīvas rezultātā, bezdarbnieks uz noteiktu laika posmu tiek pieņemts darbā, daļu no tam nepieciešamā finansējuma sedzot NVA.
Lai gan, kā norāda V.Veļķere, līdzekļu visu bezdarbnieku iesaistīšanai kādā no pasākumiem nepietiek, viņa atklāj, ka arī tiem, kas to varētu izmantot, savā ziņā šī iespēja liegta darba devēju pasivitātes dēļ. „Kaut arī mums ir finansējums, kaut arī mums ir bezdarbnieku izteiktas vēlmes un viņi atbilst visiem pasākumā nepieciešamajiem nosacījumiem, ja nav darba devēju pieteikumu, mums rokas ir sasietas un mēs neko nevaram palīdzēt,” klāsta filiāles vadītāja. Par piemēru viņa min pēdējo mēnešu pieredzi, kad šajos pasākumos iesaistīti vidēji 45 – 65 bezdarbnieki. Citos apstākļos tas būtu ievērojams skaitlis, bet uz šā brīža kopējā skaita – vien neliela daļiņa.
Piedāvā kursus pašnodarbinātības uzsākšanai
Otrs piedāvājums, kas saistīts ar atbalsta sniegšanu darbu zaudējušajiem, ir NVA organizētie kursi un neformālā apmācība, kuru saturs tiek veidots atkarībā no bezdarbnieku izteiktajām vēlmēm. Grāmatveži, pavāri, C kategorijas autovadītāji, nagu kopšanas speciālisti, mazumtirdzniecības pārdevēji – tie ir šobrīd aktuālākie kursi, kurus beigušie tādējādi paplašina savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu.
Paralēli tiem notiek arī neformālā apmācība, kurā bezdarbnieki var apgūt ar datoriem saistītas zināšanas, kā arī nepieciešamības gadījumā nostabilizēt latviešu vai angļu valodas zināšanas. Par vienu no vērtīgākajiem V.Veļķere uzskata praktiskā mārketinga apgūšanu, pēc kura var iesaistīties ar komercdarbības pamatu apgūšanu saistītos kursos, bet vēlāk kļūt par nodarbinātības pasākuma „Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” dalībnieku, tādējādi iztiku sev nodrošinot paša spēkiem.
