Vien divas dienas atlikušas līdz šāgada svarīgākajam notikumam mūsu un valsts dzīvē. Ja pašvaldību vēlēšanas salīdzinātu ar eksāmenu, kurā vēlētāji pārbauda deputātu kandidātus, tad daudzi tajā izkristu. Un tas būtu labi, jo šīs vēlēšanas jeb eksāmens ir pavisam citāds. Tas prasa daudz lielāku atbildību, zināšanas un spējas.
Pirms četriem gadiem deputātu kandidāti vēlēšanās kārtoja pārbaudījumu vidusskolā, bet tagad – augstskolā, jo viņiem būs jāspēj pārvaldīt un attīstīt ne tikai vienas, bet pat 16 pašvaldību teritoriju. Viņiem jāuzņemas pilna atbildība, lai novadā dzīvojošie varētu pārciest krīzi, saglabāt esošās un veidot jaunas darbavietas.
Priekšvēlēšanu programmās ir tādi solījumi. Tomēr neviens no viņiem nezina, kāds finansējums būs novada pašvaldības rīcībā un ko ar to varēs izdarīt. Turklāt sarunās nācies secināt, ka no dažādiem pagastiem sarakstos iekļautie cilvēki ir gan zinoši par savas pašvaldības problēmām un vajadzībām, bet tikai retais redz tālāk par pagasta robežām un var piedāvāt idejas ar plašāku skatījumu.
Taču vēl sliktāk sagatavoti eksāmenam ir vēlētāji. Daudzi nemaz nevēlas iepazīt kandidātus, jo nezina, vai piedalīsies vēlēšanās. Ne mazāk ir to, kuri jau izlēmuši: nē, nebalsošu, jo nepazīstu, nezinu, neticu… Tādi ir argumenti. Man patiesi bail, ka ar tādu attieksmi vēlēšanas izgāzīsies. Veltīgi būs bijuši tēriņi vēlēšanu rīkošanai. Turklāt tie ievērojami palielināsies, ja tās būs jārīko atkārtoti. Kuru vainosim par to, ka neesam izpildījuši savu pilsoņa pienākumu?
