Visvienkāršākā diagnostika ir kritisks skatiens uz savu apavu papēžiem – ja tie nomīti šķībi, skaidrs, ka problēmas ir. Kādu laiku var sevi mierināt, ka tas liecina par šādām vai tādām rakstura iezīmēm. Piemēram, šausmīgs raksturs esot tiem, kuri apavus nomin uz āru. Tomēr patiesības labad jāatzīst, ka apavi liecina par kaut ko citu – pēdu deformācija ir tuvāk, nekā gribētos atzīt. Un varbūt tas šausmīgais raksturs ir no pastāvīga diskomforta sajūtas un grūti notveramām sāpēm.
Daba visu nevar
Pirmie liecinieki, ka augums pats cenšas sevi savākt, bet tam iet grūti, ir ādas sabiezējumi uz pēdām – tie rodas paaugstinātas slodzes vietās. Noberzumi, tulznas var būt arī pārejoši nepiemērotu apavu “pavadoņi”.
“Ja pēda deformējoties kļuvusi plata, cilvēks mēģina iegādāties kādu izmēru lielākus apavus, taču tie pēdai ir par garu un apgrūtina iešanu. Nepieciešama būtu ortopēda konsultācija un varbūt pat ortopēdiskie apavi, kas atslogo sāpošās locītavas un aizsargā kaulu izciļņus,” vērtē tehniskais ortopēds Jānis Pelnis.
Problēmas pēdās atsaucas uz visu mugurkaulu – ja traucēta amortizācija, katrs solis kā mikrositiens iziet cauri visam augumam. Kad mugurkaulam pacietības mērs būs pilns, ir tikai laika jautājums.
J. Pelnis zina teikt, ka aiz diagnozes “radikulīts” nereti slēpjas nepareizs kāju noslogojums vai pat vienas kājas saīsinājums, ko cilvēks iepriekš nav pamanījis. “Pacientam liekas, ka viņš līdzsvaroti stāv uz savām smukajām abām kājām un viss ir kārtībā. Bet bilde atklāj pavisam ko citu. Man ir špikeris ar piecpadsmit krāsām,” smaida J. Pelnis. Pēc krāsas var noteikt, kurā vietā pēda ir pārslogota un kuras vietas nav pietiekoši nodarbinātas.
Palīdz pamazām
Podometrija jeb pēdu noslodzes datordiagnostika tiek rekomendēta bērniem pēc piecu gadu vecuma kā profilaktiska pārbaude – ja ir nepieciešams, ar zolīšu un vingrojumu, ārstnieciskās fizkultūras palīdzību var savlaikus koriģēt noslodzi, pasargāt no turpmākām gaitas un stājas problēmām. Nākamais problēmvecums ir pusaudžu gadi, kad, strauji augot, organismam nepieciešams tikpat zibenīgi reaģēt – ne vienmēr tas izdodas tā, lai ilgtermiņā neveidotos problēmas. Tomēr arī pieaugušajam korekcija ir iespējama. “Ja problēmas veidojušās ilgstoši, ilgstoša būs arī korekcija. Piemēram, vēlamais pacēlums būtu divi centimetri. Ja ieliksim uzreiz tādu zolīti, vakarā cilvēks aiz sāpēm raudās. Nevar uzreiz lauzt līdz vēlamajam rezultātam. Ir jāvienojas, jāizrunā, kas nepieciešams no ārsta, kas – no pacienta puses,” uzsver ortopēds.
Sevišķi par pēdām jāpiedomā diabēta slimniekiem, kuriem ir traucēta jutība pēdās. Viņi var nepamanīt noberzumus, nospiestas vietas. Lielākā daļa diabēta slimnieku ir izglītoti, ka nepieciešams pievērst uzmanību pēdu aprūpei, tā ir podiatrija. Podometrija ir kaut kas cits, tomēr tikpat vēlama.
