Pēc daudzu gadu pārtraukuma Latvijā notika Skolotāju kongress, uz kuru devās arī vairāki Alūksnes rajona pedagogi. Skolotājiem ir daudz jautājumu, uz kuriem atbildes no Izglītības un zinātnes ministrijas viņi gaidīs līdz 15.maijam – to paredz kongresā pieņemtā rezolūcija.
Kongress tika rīkots, lai pedagogi no visas Latvijas tiktos un aktīvi iestātos par izglītības kvalitātes pēctecīgu pilnveidi.
Vēlas pārdomātas pārmaiņas
Zeltiņu pamatskolas direktore Silva Zariņa kongresā vēlreiz guva apstiprinājumu tam, ka starp pedagogiem un ministriju, valdību nepastāv dialogs, lai gan pēdējie uzskata, ka pastāv.
Alūksnes rajona vakara (maiņu) neklātienes skolas skolotāja Vineta Kovaļevska vērtē, ka kongress bija lietderīgs. „Galvenais, ka skolotāji ir tikušies un izsaka savus piedāvājumus ministrijai, kā situāciju vērst par labu. Pašlaik ministrijas piedāvājums likvidēt skolas un interešu pulciņus bērniem ir absurds. Neapšaubāmi, pārmaiņas izglītības jomā ir vajadzīgas, bet pārdomātas. Šobrīd valstī ir nepieciešama radikāla izglītības sistēmas reforma, kā rezultātā ministrija kļūtu par profesionāļu, nevis politiķu ministriju,” uzsver V.Kovaļevska.
Trūkst pēctecības
S.Zariņa atzīstami novērtē to, ka atklāšanas uzrunā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. “Viņš vienīgais bija uzskatījis par pienākumu un godu ierasties un uzrunāt skolotājus. Kongresā runājām par pirmsskolas apmācību un to, ka atkal aktualizēts jautājums par mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Vienreiz Latvijā jau mēs no tā atteicāmies, tādēļ otrreiz šo kļūdu nevajadzētu atkārtot. Diskutējām, ka līdz 6.klasei bērnam ir jārod iespēja mācīties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Diemžēl pašlaik izglītības sistēmā trūkst pēctecības. Starp skolotājiem vajadzētu ieviest dalījumu – jaunākais skolotājs, skolotājs, vecākais skolotājs, tautskolotājs, – atbilstoši tam arī samaksa,” stāsta S.Zariņa.
Gaidīs skaidras atbildes
Kongresa otrajā daļā notika darbs desmit diskusiju grupās, kur apsprieda un sagatavoja priekšlikumus rezolūcijai, ko pieņēma kongresa beigās.
„Diskutējām, ka modelis „Nauda seko bērnam” Latvijā ir ieviests nepārdomāti, jo neviena skola šobrīd nezina, kāds būs finansējums, ceļi skolēnu pārvadāšanai nav sakārtoti, autobusi novecojuši. Šobrīd izskan doma visā valstī no darba atlaist pat 14 000 pedagogu – tas nozīmētu, ka Latvijā jāslēdz trešdaļa skolu! Rezolūcijā tika ierakstīts atcelt šo modeli, bet ļoti apšaubāmi, ka tā notiks,” norāda S.Zariņa.
Viņa uzsver, ka pašlaik ministrija visu noveļ uz pašvaldībām, kas “beigās būs kā tāds pēdējais bubulis, ar kura rokām pieņems nepopulāros lēmumus par likvidāciju”. “Līdz 15.maijam ministrijai jāsniedz skaidras atbildes uz rezolūcijā pausto. Piemēram, ja iecerēts slēgt skolas, tad jau tagad tās ir jānosauc un jāpasaka, kāda būs ekonomija no tā,” saka S.Zariņa.
Rezolūcija paredz arī atjaunot Latvijas Nacionālo skolotāju savienību. Tika ievēlēta jaunā savienības padome, kurā ir arī pārstāvis no Alūksnes rajona.
