Pārkāpjot Eiropas Savienības dalības piecgades slieksni, ir nozīmīgi kopīgi izvērtēt Latvijas izaugsmi veicinošos faktorus un nepieciešamās strukturālās reformas, uzņēmumu iespējas un publiskās pārvaldes atbalstu. Kā mēs esam izpildījuši visus mājasdarbus, lai pilnā mērā varētu izmantot visas iespējas, kuras sniedz Latvijas dalība ES un cik lielā mērā šīs pašas iespējas esam izmantojuši, lai aizstāvētu Latvijas intereses ES?
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Pildot ES mājas darbus, ir radusies sajūta, ka esam izdarījuši visus vieglos darbus, palielinot administratīvo slogu uzņēmējiem un birokrātiju, bet aizmirsuši būtiskākos uzdevumus – domāt saimnieciski un ilgtspējīgi, ieviešot strukturālas reformas, kā arī novirzīt ES intelektuālos un finanšu resursus nozarēm ar pievienoto vērtību. Skrējiens pēc miljoniem ir beidzies, uzņēmējiem jāapvienojas, lai pārstāvētu savas intereses ES un veiktu pārdomātas investīcijas!”
Latvija līdz ar daudzām citām pasaules valstīm šobrīd atrodas uz ekonomiskās recesijas sliekšņa. Šie procesi ir saistīti ar ekonomiskās attīstības cikliskumu. Nenoliedzami, Latvijas ekonomika ilgstoši piedzīvojusi stabilu izaugsmi. Tomēr izaugsme nebija balstīta uz sabalansētu tautsaimniecības attīstību, neapmierinoša ir rūpniecības loma IKP radīšanā un darbaspēka darba ražīguma rādītāji. Tā bija balstīta uz pieprasījuma veicināšanu, tajā pat laikā trūka kontroles pār publisko finanšu tēriņiem, vāji tika atbalstītas inovācijas un izpēte, kā arī nav veikti nepieciešamie pasākumi, lai ieviestu eiro plānotajā laikā.
Tomēr, ja mēs neesam pietiekošai pārliecināti par Latvijas dalībai ES ieguvumiem, varam salīdzināt Latviju ar citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, kas ir bijušās PSRS valstis, un izanalizēt, kāda ir to attīstība!
Latvijas dalībai ES ir acīmredzami ieguvumi, piemēram, dzīves kvalitātes uzlabošanās, tirdzniecības iespēju paplašināšanās, jaunu tehnoloģiju ieviešana un modernizācijas procesa uzsākšana uzņēmumos, pārejot no paļaušanās uz lēta darbaspēka izmantošanu uz kapitāla un tehnoloģiju ietilpstošu produkciju ražošanu. Latvijā ir pieaugušas ārvalstu investīcijas, jo īpaši banku sektorā, kā arī attīstījusies uz pakalpojumiem balstīta ekonomika. Ir radītas jaunas darba vietas, ir tikuši izmantoti ES fondu līdzekļi infrastruktūras attīstībā, kā arī ir radīts kopīgs ES ietvars strukturālajām reformām Latvijā un Eiropā – Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai.
Uzņēmējiem, ir jārēķinās, ka jo stratēģiskāk domājoši un aktīvāki paši būsim, jo sakārtotāka kļūs uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējiem jāapvienojas spēcīgā organizācijā, lai efektīvi risinātu uzņēmējiem un tautsaimniecībai kopumā būtiskos jautājumus. Tāpēc LDDK aicina Latvijas uzņēmējus kļūt aktīvākiem savu interešu formulēšanā un aizstāvībā un aktīvi līdzdarboties uzņēmējus pārstāvošo organizāciju darbā.
Ietekmēt spēles noteikumus – likumdošanas un normatīvo aktu vidi – ir tikai mūsu pašu rokās, taču tos nevar mainīt par labu atsevišķa spēlētāja interesēm. Tāpēc ir nepieciešams sociālais dialogs un daudzpusīga nozaru interešu pārstāvniecība.
LDDK aicina uzņēmējiem būt aktīvākiem un veidot Eiropu kopā ar valdību, aizstāvot sava uzņēmuma, nozares un tautsaimniecības intereses, izmantojot jau esošos pārstāvniecības mehānismus kā LDDK dalību Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejā, Eiropas Komisijas konsultatīvajās padomēs, sadarbības padomēs ar NVS valstīm, kā arī nacionālajā līmenī, gatavojot pozīcijas, kā LDDK biedrs.
