Bērna kopšanas pabalstam, ko jaunie vecāki saņem mazuļa pirmā dzīves gada laikā, nu ir jauns apzīmējums – “māmiņu un tētiņu algas”. Šo nosaukumu radījis mūsu jaunais finanšu ministrs Einars Repše, jo krīze valstī esot tik liela, ka jāķeras arī pie šī pabalsta samazināšanas. Turpmāk šo pabalstu vairs nevarēšot aprēķināt no „tētiņu algas”, bet gan tikai no „māmiņu”.
Līdz šim man vienmēr šķitis, ka vairāk vai mazāk mūsu valstī tomēr gādā par divām no neaizsargātākajām grupām – maziem bērniem un veciem cilvēkiem. Par maziem bērniem jāgādā, jo viņi ir mazi un neaizsargāti, bet veci cilvēki jāciena par viņu nostrādāto mūžu valsts labā. Diemžēl mūsu politiķiem tik daudz kas “līp pie pirkstiem” un viņu sirdis ir tik plašas, ka domā par visiem saviem radiem, draugiem un paziņām, tāpēc šīs abas grupas valsts vairs neiekļauj neaizskaramo sarakstā, jo krīze taču un naudas nav. Vecāku pabalstu izmaksu mainīs, bet pensionāriem pašlaik nav skaidrības, kas nākotnē notiks ar pensiju izmaksu, jo katram vajadzēs kontu bankā – mājās pensijas vairs nenesīšot.
Protams, ka par bērniem vispirms gādā vecāki, tomēr valsts atbalsts nav mazsvarīgs. Bērns ir divu cilvēku lolojums, tomēr, ja gan māmiņa, gan tētis iepriekš ir strādājuši algotu darbu un maksājuši valstij nodokļus, tad viņiem ir tiesības izvēlēties, no kuras algas lūgt aprēķināt bērna kopšanas pabalstu. Uzskatu, ka valstij nav tiesību to izlemt un vēl nicinoši šo pabalstu nosaukt par “tētiņu algām”. Politiķu skatījumā esošā sistēma ir greznība, bet, tā kā politiķi mūsu valstī nesaņem vienkāršo cilvēku algas, tad viņi nekad neizpratīs to, ka ierindas iedzīvotājiem tā ir dzīves nepieciešamība. It īpaši šajos apstākļos, kad arvien vairāk cilvēku zaudē darbu.
