486 ģimenes, to skaitā 892 sievietes, 200 bērni un jaunieši vecumā līdz 16 gadiem un 250 sirmgalvji – tik daudzu Alūksnes rajonā dzīvojošu cilvēku likteņus pirms 60 gadiem skāra 1949.gada 25.martā notikušās deportācijas.
Pieminot šo cilvēku pārciesto un godinot ar klusuma brīdi tos 184 cilvēkus, kas mājās no izsūtījuma vairs neatgriezās, trešdien Alūksnē pie Mātes tēla notika piemiņas pasākums. „Mēs jums esam ļoti pateicīgi par to vēsturi, ko jūs izdzīvojāt un nododat tālāk mūsu bērniem, jo tā ir mūsu tautas lielākā sāpe,” savā uzrunā klātesošajiem pauda Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols. Lai gan līdzīgi piemiņas pasākumi, pieminot pirms 60 gadiem notikušās deportācijas, notiek ik gadu, šoreiz tajā pulcējās sevišķi daudz cilvēku. Starp tiem bija gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan jaunieši un bērni, cilvēkiem ar ziediem rokās no visām pusēm ieskaujot Mātes tēlu un stāvot vairākās rindās.
Klātesošos uzrunāja arī Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja Vija Puzule, Alūksnes rajona politiski represēto kluba „Sarma” vadītāja Dzidra Mazika, kā arī Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolas kapelāns Dāvids Šterns. Vēlāk visi tika aicināti pievienoties piemiņas brīdī Alūksnes Lielajos kapos, savukārt pēcpusdienā Alūksnes tautas namā norisinājās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts koncerts, ko sniedza mūzikas skolas audzēkņi. Jāpiebilst, ka dažādi ar šo dienu saistīti pasākumi norisinājās arī citās pašvaldībās. Piemēram, Pededzes pagastā, kur šobrīd dzīvo astoņas represētās personas, tika rīkota atmiņu pēcpusdiena, kurā pašvaldības vadītāja viņiem pasniedza grāmatu „Neuzziedējušie vārdi”.
