Alūksnē drīzumā izsludinās sabiedrisko apspriešanu topošā Alūksnes novada pašvaldību apvienošanās projektam. Marta domes sēdē Alūksnes deputāti daudz par to diskutēja, uzsverot, ka Alūksnei nav pieņemams novads ar 16 pakalpojumu centriem. Bet tajā pašā laikā atzina, ka paši nav spējuši pārliecināt pārējās novada pašvaldības par pretējo – 15 pakalpojumu centriem.
Kad izsludinās sabiedrisko apspriešanu, arī Alūksnes iedzīvotāji varēs izteikt savas domas. Par projekta galīgo redakciju būs vēlreiz jābalso visām novada pašvaldībām.
Alūksne nav mierā
Domes priekšsēdētājas vietnieks Armands Musts atgādina, ka Alūksnes pilsēta nekad nav piekritusi novadā veidot 16 pakalpojumu centrus. „Mūsu budžeta plānošanas nodaļas speciāliste Evita Ņedaivodina ir veikusi aprēķinus, ka veidot 16 pakalpojumu centrus izmaksā pusmiljonu dārgāk, nekā veidot 15 centrus. Tas ir mūsu galvenais arguments. Protams, par to balsojot, mēs bijām mazākumā, tādēļ projekts tika virzīts tālāk ar 16 centriem un nu būs sabiedriskā apspriešana. Arī Vidzemes attīstības aģentūra, izstrādājot projektu, nav iedziļinājusies pašvaldību darba būtībā,” saka A.Musts.
Deputāts Jānis Cīmiņš vērsa uzmanību, ka šim projektam jau tika izsludināta viena sabiedriskā apspriešana pērn rudenī. Toreiz projekta vadošā pašvaldība – Mālupe to esot izsludinājusi, neiedziļinoties likumdošanā. Domes izpilddirektore Iveta Zaķe uzskata, ka novada projekts nav sasniedzis savu mērķi. „Alūksnes domei iesniegtajā projektā redzams, ka Alūksnes pašvaldības struktūra ir jau izmainīta. Bet novada domes struktūra projektā ir ļoti interesanta,” secina I.Zaķe.
Novads – politisks jautājums
Deputāts Edvīns Fricis Svars norāda, ka atsevišķi pagasti jau tagad ir sapratuši, ka plānotajā novada struktūrā vajag izmaiņas. „Novada projektam būs rekomendējošs raksturs. Kad sāks strādāt jaunā novada dome, tā veidos struktūras nolikumu,” saka E.F.Svars.
Deputāts Ainars Melders uzskata, ka novada veidošana ir politisks jautājums, jo puse pašvaldību vadītāju ir no Tautas partijas. „Ir pagājuši septiņi mēneši, bet risinājuma nav. Vasarā jāsāk strādāt, bet mēs tagad atklājam, ka vadošā Mālupes pašvaldība ir kādu likumu palaidusi garām, kaut ko nav ievērojusi. Uzskatu, ka pagasti tajā visā nav iedziļinājušies un viņiem nav novada redzējuma. Nav noslēpums, ka pagasti nākotnē būs spiesti dzīvot uz pilsētas rēķina, jo naudas, infrastruktūras viņiem nav. Saprotu, ka LPP/LC partija velk deķi uz skuju taku, bet ko dara Tautas partija, kurai ir pārsvars?” jautā A.Melders.
Viss aizgājis šķērsām
J.Cīmiņš atklāj, ka pagasti „absolūti neklausīja labus padomus, bet, kad bija galīgā bietē, tad klausījās, muti pavēruši”. „Dzīve visu noliks savās vietās. Novadu veidošanas process visā Latvijā ir aizgājis šķērsām – daudzi vairs vispār neko nedara, lai apvienotos,” viņš saka. Deputāts Viktors Litaunieks uzskata – ja pagasti būtu piekrituši pilsētas variantam ar 15 pakalpojumu centriem, tad jaunais novads strādātu jau ar janvāri.
