Neoficiālas priekšvēlēšanu kampaņas ir sākušās – tas ir neapšaubāmi un arvien vairāk jūtams, ja notiek kādas pašvaldību amatpersonu vai nevalstisko organizāciju tikšanās. Tiek izmantota katra iespēja, lai par sevi atgādinātu vai sevi parādītu. Tiek izmantoti kādi iepriekš paveikti darbi, lai neaizmirstu sevi un savu darbu nozīmīgumu paslavēt. Tiek uzsvērts, kura partija kādu naudu Alūksnes rajonam ir „izkārtojusi” un kura partija „neko nav darījusi”.
Šīs „spēlītes” atkārtojas ik pēc četriem gadiem, un tas nevienam nav noslēpums. Vēl tagad atminos kādas partijas solījumu pirms četriem gadiem – „izvākt visas spēļu zāles no Alūksnes centra”. Nezinu, kādēļ tieši šis sauklis tik spilgti palicis atmiņā, tikai četru gadu laikā pilnīgi nekas nav darīts, lai to paveiktu. Pieļauju, ka tādas gribas nemaz nav bijis – tikai teikums, lai partijas programmai nodrošinātu nepieciešamo tekstuālo apjomu.
Lai nu kā, īstās „spēlītes” vēl tikai gaidāmas, kad mēs, vēlētāji, atkal tiksim baroti ar dažādiem solījumiem un varbūt pat materiāliem labumiem „uz ledusskapja” vai kur citur. Grūti spriest, kura vietējo politiķu sasaukuma laikā ir pieļauta kļūda, kādēļ Alūksnes rajonā – jau pirms vairākiem gadiem – ir pieļauts tas, ka, centralizējot kādu valsts iestādi, Alūksnes rajona iedzīvotāji paliek zaudētāji. Viņi jau tā dzīvo salīdzinoši tālāk no, piemēram, galvaspilsētas, bet arī pēc citiem pakalpojumiem ir jābrauc uz kaimiņu pilsētām. Uzskatu, ka daļa vainas tajā ir valsts politikai, kas vērsta uz centralizāciju, tomēr – apzinoties esošo situāciju, vietējiem politiķiem vajadzēja vairāk un uzstājīgāk cīnīties par savu rajonu, pilsētu un tā iedzīvotājiem. Tagad gan esošajiem, gan nākamajiem politiķiem būs jācīnās ar tā visa sekām, jo process vairs nav apturams. Turklāt dzīvosim pēc jaunas kārtības – novados.
