Mārkalnietes Ilonas Bondares ģimenei šajā nedēļā svinamas divas vārdadienas, jo Ilonas dēla vārds ir Guntis.
„Nezinu, kāpēc man ir tāds vārds. Laikam tētim patika,” saka I. Bondare. Viņa ir senu un skanīgu vārdu piekritēja. Ilona kopā ar vīru meitu nosauca par Ivetu, bet dēlus – par Jāni un Gunti. Mazbērniem vārdi vēl nav jāizvēlas. „Domāju, ka jaunie paši izdomās. Es tur nejaukšos,” atzīst sieviete. Kad Ilona izvēlējās vārdus saviem bērniem, tad uzreiz atmeta tos, kas rada asociācijas ar nepatīkamiem cilvēkiem. Tomēr viņa uzskata, ka vārdam nav izšķiroša nozīme cilvēka dzīvē. „Mēs taču paši veidojam savu dzīvi, neatkarīgi no tā, kāds ir vārds. Tikai vēlāk uzzināju, ka vārds jāliek tā, lai vārdadiena būtu pēc dzimšanas dienas. Man tā ir, tātad vecāki to zināja,” secina I.Bondare.
Bijusī liteniete par mārkalnieti kļuva, kad viņu pēc pavāra diploma saņemšanas nosūtīja strādāt. Tiesa, tagad viņa ir pārdevēja. „Mājās gatavot patīk, bet strādāt par pavāri vairs negribu un arī veselība to neļauj. Tas ir grūts darbs, turklāt visu dienu uz kājām. Arī pārdevējai ir jāstāv, tomēr pēc darba nedēļas nedēļu varu atpūsties,” spriež Ilona. Protams, viņa prot gan gatavot ēdienus, gan konservēt. Pagrabs ir pilns ar marinētām sēnēm, ievārījumiem un kompotiem, kā arī ar dažādiem dārzeņu salātiem. Ne tikai dārzeņus, arī puķes Ilona izaudzē dārzā. Sieviete atzīst, ka zeme viņu pievelk. “Agrāk gāju par saimnieci viesībās, bet tagad vairs ne. Negribas,” atzīst I.Bondare. Tiesa, viņai vēl arvien gribas izmēģināt pagatavot kaut ko jaunu, ja atrod kādu interesantu ēdiena recepti. „Kad bērni bija mazi, gatavoju visu pēc kārtas. Bet tagad ar to vairs neaizraujos, jo secinu, ka viss iet labumā,” smej Ilona. Tiesa, gluži bez kūciņām iztikt nevar. Abas ar meitu šad un tad pagatavo ātro ievārījuma kūku tējas vakariem. Kad jāiet ciemos, tad Ilona torti vai kliņģeri nopērk veikalā.
Ziemas novakaros tiek adītas zeķes un cimdi pašu vajadzībām. Bez tiem neiztikt, taču džemperi vairs netop. Nav vajadzības, turklāt ārsti iesaka neadīt.
