“Legāls dabīgo halucinogēno vielu maisījums patiesam vizuālam piedzīvojumam, ieraudzīsi jaunu pasauli no cita skatupunkta,” sola kāda interneta mājaslapa skaidrā latviešu valodā. Turklāt vēl piebilde – visi šajā kategorijā ietvertie produkti apkopoti, lai mazinātu aizliegto un kaitīgo vielu lietošanu. Arī tāds pagaidām var būt legāls bizness, taču katram pašam jāizvērtē, ko un kāpēc lietot. Lielākās diskusijas, kuras vielas tomēr ierobežot un kā to darīt, vēl priekšā.
Kontrolē legālu pārtiku
“Neizklausās pēc klasiska uztura bagātinātāja. Tad jau amfetamīnu arī varētu mēģināt reģistrēt kā uztura bagātinātāju,” par kādas mājaslapas piedāvājumu spriež Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Ja tas nav pārtikas produkts vai uztura bagātinātājs, PVD tā apriti nekontrolē, turklāt globālo tīmekli izkontrolēt esot nereāli.
“Mēģinām strādāt ar reālām tirdzniecības vietām un ražotnēm, noliktavām, veicam plānveida pārbaudes, no kā nevaram atteikties. Neatliek resursu darboties kā izmeklētājiem,” skaidro E. Zavadskis un piebilst, ka faktiski jau nav, ko pārbaudīt – firmai noliktavas nav, kur, piemēram, varētu pārbaudīt, vai ir atbilstoši sanitāri higiēniskie apstākļi.
Ja vielas nav aizliegtas ar likumu, uzņēmējdarbība ir reģistrēta un tiek maksāti nodokļi, darbība ir legāla.
Veselības ministrija uzsver, ka ir bīstami dažādus produktus iegādāties internetā, ja skaidri nav norādīta šā produkta izcelsme un kvalitātes apstiprinājums. Tāpēc nav iespējams arī pieprasīt atbildību par nodarīto kaitējumu veselībai.
Gatavo standartu
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna atgādina, ka nevar aizliegt visas vielas, kas var izraisīt reibumu. “Ir vielas, ko neatpazīstam un kuru ķīmisko sastāvu arī nezinām. Tomēr reibumu apstiprināt var gan klīniski, gan laboratoriski. Ja cilvēks pie stūres ir iereibis, sods būs, lai arī nevarēs nosaukt konkrētu vielu,” viņa skaidro.
Aizliegtajām vielām ir noteikts standarts, pēc kā konstatē to klātbūtni organismā. Iekļaujot sarakstā jaunas vielas, nepieciešams izstrādāt standartu un procedūru. Šobrīd notiekot “darbs pie salvijas”.
“Cilvēkiem, kuri grasās kaut ko tādu lietot, jāatceras, ka neviens nevar garantēt, kāda būs iedarbība. Iespējams, pat letāla,” viņa secina. Lai pamanītu jaunas apreibinošās vielas pēc iespējas ātrāk, ir izveidota Eiropas agrīnā brīdinājuma sistēma, kurā iekļaujas arī Latvija.
Top noteikumu grozījumi
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) analītiķe narkotiku jautājumos un brīdinājuma sistēmas koordinatore Linda Sīle teic, ka ir apzinātas septiņas līdzīga satura interneta mājaslapas, taču to noteikti esot vēl daudz vairāk. Šobrīd tiek izstrādāti grozījumi Ministru Kabineta noteikumos.
Visproblemātiskāk esot ar smēķējamajiem maisījumiem “Spice”, kuru sastāvā esošie kanabinoīdie komponenti tiek kontrolēti trīs valstīs – Austrijā, Vācijā un Francijā. Tāpēc SVA ir sagatavojusi oficiālu vēstuli Veselības ministrijai ar lūgumu rosināt diskusiju, lai rastu risinājumu, kā kontrolēt šos produktus. Pagaidām tie ir pieejami arī apzinātajās mājaslapās.
L. Sīle skaidro, ka viens no risinājumiem varētu būt aizliegt smēķējamo maisījumu importu un pārdošanu līdzīgi kā Austrijā gadījumos, kad smēķējamais maisījums satur vienu no kanabinoīdiem JWH-018. “Taču Latvijā visbiežāk šie maisījumi netiek definēti kā “smēķējamie”. Tie bieži tiek pārdoti kā vīraki, līdz ar to ir grūti pat atrast pamatu, kādēļ tos izņemt vai aizliegt,” atzīst eksperte.
