Arī mūsu rajonā beidzot ir jūtams pavasaris – sniega kupenas rūk arvien mazākas, dienas ir pastiepušās krietni garākas, arvien biežāk mūs sāk lutināt saulīte un arvien biežāk debesis ir zilas, ne apmākušās. Dabas draugi pagājušajā nedēļā Alūksnē jau bija pamanījuši, ka atlidojuši gulbji un kaijas. Ne dabu, ne tās dzīvo radību, par laimi, krīze neietekmē – un par to mums ir jāspēj priecāties. Tomēr kāds nesen izlasīts raksts – intervija ar finanšu ekspertu Dmitriju Smirnovu liek aizdomāties, kas tuvākajā laikā mūs sagaida.
Rakstā bija pausts, ka Latvijai nevajadzēja ņemt starptautisko aizdevumu, bet vienkārši un atklāti pateikt: „Mums naudas nav, ko jūs mums tagad padarīsiet?”.Daļēji tam var piekrist, jo, pieļauju, daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir bažas, no kā kredītu varēs atdot. Pat ne-ekonomikas ekspertiem ir skaidrs, ka nodokļus nevajadzēja palielināt, bet gan samazināt, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Mums pašlaik ir pretēji. Tas viss vieš bažas, ka tā ir kā apzināta kaitniecība Latvijas uzņēmējdarbībai. Rakstā intervētais pat pauda viedokli, ka kāds ir ļoti ieinteresēts, lai Latvija bankrotētu. Pašlaik to neviens nevar apšaubīt – iespējams, paies gadi, un par šo laika posmu pētnieciskie žurnālisti rakstīs tāpat, kā savulaik par „Latvenergo” miljonu lietu. Intervējamais rosināja iedzīvotājiem veidot pārtikas krājumus, jo sliktākajā gadījumā varot būt līdzīgi, kā padomju varas gados – veikalos preces būs, bet cilvēkiem nebūs naudas, lai tās nopirktu. Jāveido naturālās saimniecības, jo darba vienkārši nebūšot. Turklāt gaidāma liela noziedzības līmeņa paaugstināšanās. Lai nu kā, darbu ir sākusi jauna valdība, kas atkal sola „griezt 10, 20 procentus”. Politiķi turpina iedzīvotājus psiholoģiski mocīt. Vai te var palīdzēt gaidāmā pavasara iestāšanās un spožā saulīte – grūti spriest.
