Bērnība ir viens no svarīgākajiem cilvēka attīstības posmiem, kurā veidojas ne vien fiziskā un emocionālā veselība, bet arī sociālās prasmes, pašapziņa un attiecības ar apkārtējo vidi. Tomēr arvien biežāk Latvijā tiek novērots, ka daudzi bērni saskaras ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, kas būtiski ietekmē viņu spēju pilnvērtīgi iekļauties izglītības vidē, sabiedrībā un arī ģimenes dzīvē. Šīs problēmas nereti sākas jau agrīnā vecumā, bet atbilstošs atbalsts gan bērniem, gan viņu vecākiem bieži vien netiek nodrošināts laikus. Kopumā pētījums parāda, ka ir jārīkojas nekavējoties, lai radītu atbalstošu un iekļaujošu vidi ikvienam bērnam.

Saskaņā ar Valsts kontroles 2020. gada revīzijas ziņojumu Latvijā bija aptuveni 10 tūkstoši bērnu ar uzvedības problēmām un vēl 37 tūkstoši bērnu, kuriem pastāvēja risks šādu problēmu attīstībai. Pašvaldībām bieži vien nav pieejama pilnīga informācija par šiem bērniem, tādēļ darbs ar viņiem nereti netiek uzsākts laikus vai netiek veikts vispār. Latvijā nav pietiekami attīstīti agrīnās intervences pakalpojumi – ne situācijās, kad bērnam uzvedības problēmas vēl tikai veidojas, ne tad, kad tās jau ir izpaudušās un nepieciešama kompleksa pieeja darbam ar bērnu un viņa ģimeni. Lai gan valstī tiek piedāvāti pakalpojumi, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem, kā arī valsts un pašvaldību līdzekļiem, to pieejamība un kvalitāte atšķiras atkarībā no konkrētās pašvaldības.

Pieaug bērnu skaits ar uzvedības grūtībām

Nodibinājums “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” (LBAF), īstenojot sociālās rehabilitācijas programmu “Ceļš pie sevis”, secinājis, ka ik gadu pieaug bērnu skaits ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, kuriem nepieciešama agrīna palīdzība. Šīs problēmas izpaužas kā agresija, dusmu lēkmes, protests, noteikumu ignorēšana gan mājās, gan skolā, kā arī grūtības kontaktēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Tas apgrūtina bērnu iekļaušanos izglītības sistēmā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī rada risku sociālajai atstumtībai. Vecākiem un citām bērna piesaistes personām – piemēram, audžuģimenēm – bieži vien trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai efektīvi mazinātu un novērstu šīs uzvedības problēmas.

Lai apjaustu reālo situāciju Latvijas reģionos, LBAF ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu īstenojis projektu “Bērnu ar uzvedības traucējumiem reģionos vajadzību izpēte un atbalsta sistēmas izveide”, kura ietvaros veikts pētījums “Ģimeņu, kurās aug bērns ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, vajadzības”. Pētījumā piedalījās vecāki, izglītības iestāžu darbinieki un dažādu jomu speciālisti (piemēram, sociālie darbinieki, policisti) no visiem Latvijas reģioniem. Pētījuma ietvaros caur dažādiem kanāliem ieguva vispilnīgāko situācijas atspoguļojumu Latvijas reģionos. Pētījumā aicināja piedalīties arī Alūksnes novada speciālistus, tomēr atsaucība nebija tāda, kā gaidīts, savukārt Alūksnes novada vecāku sniegtās atbildes ieskicē kopējo situāciju Vidzemē, nevis konkrētu tikai Alūksnes novadā.

Atbalsts nav pietiekams

Latvijas Bērnu atbalsta fonda pētījums atklāja, ka daudzas ģimenes, kurās aug bērns ar saskarsmes grūtībām vai uzvedības traucējumiem, ikdienā saskaras ar nopietnām problēmām, un pašreizējā atbalsta sistēma nav pietiekama, lai tās efektīvi risinātu. Visbiežāk bērniem ir grūtības ar uzvedību un mācīšanos, un populārākās diagnozes ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS), kā arī autiskā spektra traucējumi. Vecāki bieži apjūk informācijas daudzumā, jo nav pieejama vienota, saprotama informācija par bērnu traucējumiem un atbalsta iespējām, līdz ar to viņi jūtas pamesti un bezpalīdzīgi. Tāpat novērojams zināšanu trūkums izglītības iestādēs un citās atbalsta struktūrās – daudziem skolotājiem un speciālistiem nav nepieciešamo prasmju darbam ar šiem bērniem, kas nereti noved pie situācijām, kurās bērni ar īpašām vajadzībām tiek faktiski izstumti no skolas, pārkāpjot iekļaujošas izglītības pamatprincipus.

Būtiska problēma ir arī kvalificētu speciālistu – psihologu, speciālo pedagogu, asistentu – trūkums, kā arī nepietiekams finansējums, kas ierobežo iespējas sniegt kvalitatīvu palīdzību. Esošie speciālisti bieži ir pārslogoti un emocionāli izdeguši. Neefektīva sadarbība starp iesaistītajām institūcijām – skolām, sociālajiem dienestiem un medicīnas iestādēm – kavē visaptverošu un koordinētu atbalsta nodrošināšanu. Gan vecākiem, gan pedagogiem un citiem speciālistiem trūkst praktisku zināšanu un prasmju, kā saprast un palīdzēt bērniem ar uzvedības traucējumiem, tāpēc ir izteikta nepieciešamība pēc mērķtiecīgām apmācībām. Pētījumā arī norādīts, ka daudzi vecāki izjūt izdegšanu un paliek vieni ar savām grūtībām – bieži vien viens no vecākiem ir spiests atteikties no darba, lai rūpētos par bērnu, kas rada būtiskas finansiālas un emocionālas sekas visai ģimenei.

Ko Latvijas Bērnu atbalsta fonds iesaka darīt?

1. Viena vieta svarīgākajai informācijai: Izveidot vienotu, viegli saprotamu informācijas platformu internetā, kur vecāki varētu atrast visu nepieciešamo informāciju un skaidrus soļu plānus.

2. Uzlabot pakalpojumu pieejamību: Palielināt finansējumu un speciālistu skaitu īpaši izglītības iestādēs (piemēram, psihologu, asistentu). Nodrošināt, ka palīdzība ir pieejama arī reģionos un ilgtermiņā, ne tikai īsu laiku. Mainīt normatīvo regulējumu, lai asistenti bērniem būtu pieejami jau no 3 gadu vecuma.

3. Uzlabot sadarbības efektivitāti: Iestādēm jārod efektīvi sadarbības modeļi, kurā skaidri noteikta katras iestādes kompetence un veicamie pasākumi. Jāveido digitālās sistēmas, kas ļauj ātri apmainīties ar informāciju un sekot līdzi uzdevumu izpildei.

4. Apmācības speciālistiem: Nepieciešamas regulāras un praktiskas apmācības skolotājiem un citiem speciālistiem, lai viņi zinātu, kā palīdzēt bērniem ar uzvedības traucējumiem.

5. Sabiedrības izpratne: Jāveido kampaņas, lai sabiedrība labāk saprastu bērnus ar īpašām vajadzībām un pieņemtu viņus.

Pētījums ir veidots ar mērķi palīdzēt ģimenēm, kurās aug bērni ar uzvedības un saskarsmes grūtībām. Tāpēc vecāki tiek aicināti iepazīties ar pētījuma secinājumiem un sniegt savu viedokli, aizpildot īsu aptauju: https://ej.uz/petijums_ LBAF. Šī atgriezeniskā saite ir ļoti svarīga, lai uzlabotu atbalsta sistēmu Latvijā.

Katrs bērns ir svarīgs? Realitātē – atbalsts pieejams tikai daļai

“Situācija ar atbalsta sniegšanu bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām Latvijā ir katastrofāla, jo pieprasījums ir ļoti liels, bet atbalsta pakalpojumu un speciālistu pieejamība, īpaši reģionos – krietni par mazu. Nenoliedzami, labākā situācijā ir tie bērni, kuru vecāki var atļauties samaksāt par pakalpojumu, nevis gaidīt rindā uz valsts apmaksāto pakalpojumu vairākus mēnešus. Mūsu ieskatā šāda situācija diskriminē tās ģimenes, kurām nav iespēju samaksāt. Otra problēma ir tā, ka vecākiem ir jābūt labiem menedžeriem un ļoti neatlaidīgiem, lai šajos pakalpojumu un informācijas pieejamības “džungļos” tiešām spētu noorientēties un vēl panākt, ka bērns pakalpojumu saņem. Esošajos apstākļos, kad demogrāfijas rādītāji mūsu valstī ir kritiski zemi, lēmumu pieņēmējiem ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu visiem Latvijas bērniem vienlīdz labi pieejamu mentālās veselības aprūpi, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai vecāku ienākumiem. Mēs daudz runājam par to, cik svarīgs Latvijai ir katrs bērns, tajā pašā laikā, diezgan maz seko praktiskas rīcības situācijas uzlabošanai,” norāda Latvijas Bērnu atbalsta fonda vadītājs Kaspars Markševics.