Ne tikai Latvijā, bet nu jau arī Alūksnē sācies talantu atklāšanas drudzis. Vēl pirms pāris mēnešiem talantīgie jaunieši tikās dziedošo un dejojošo talantu konkursā, bet piektdien ģimnāzistu vidū tika noskaidrots spožākais talants. Jauniešu prasmes ir pārsteidzošas! Ja pērnajā gadā spožākā bija žonglēšana, tad šogad tie ir cīņas paņēmieni un uguns pūšana. Priecē tas, ka līderu pozīcijās ir neierastu talantu īpašnieki, jo vārds talants neapzīmē tikai dziedāšanas prasmi. Jo, lai arī man dziedāšana ne visai padodas, tomēr neapstrīdams ir fakts, ka katrs trešais Latvietis sirdī ir talantīgs dziedātājs…
Kas tad ir talants? Prasme saskatīt to, ko nesaskata citi, sadzirdēt to, ko nesadzird citi, saprast to, ko nesaprot citi. Gribas teikt, ka talants ir nenovērtējams. Katram tas ir savs, katram izpaužas savādāk un tieši tāpēc tie nav salīdzināmi. Katrā tāds mīt, bet atšķirība ir tajā, ka daži to ir atklājuši sevī un tagad turpina pilnveidot, bet daži ir tikai meklēšanas procesā. Bet patiesībā tur nav ko meklēt, talants rodas pats no sevis un atklājas visnegaidītākajās situācijās. Piekrītu Henrija van Djūka izteicienam: “Izmanto talantus, kas tev ir! Meži būtu ļoti klusi, ja tajos dziedātu tikai tie putni, kam tas sanāk vislabāk.” Tad tā arī darīsim un neslēpsim savas dotības, nebaidīsimies un paudīsim tās.
