Ilzenes pašvaldība ir guvusi akceptu tehniski ekonomiskajam pamatojumam savam projektam “Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūras sakārtošana Ilzenes pagasta Jaunzemu ciemā”.
Ilzeniešiem pašlaik nav finanšu, lai to īstenotu dzīvē, tādēļ par to būs jāgādā Alūksnes novadam. “Tomēr mēs no savas puses būsim izdarījuši daudz, jo projekts jau ir un tas ir derīgs divus gadus,” saka Ilzenes pagasta padomes priekšsēdētāja Arita Prižavoite.
“Jau daudzus gadus notekūdeņu savākšana no Jaunzemu ciema ir katastrofāla. Lai to novērstu, sākām ar ūdenssaimniecības objektu un attīrīšanas iekārtu ierakstīšanu zemesgrāmatā. Kopīgi ar SIA “Dual Group” no Rēzeknes izstrādājām tehniski ekonomisko pamatojumu ūdenssaimniecības sistēmai. Apzinājām vairākus variantus, kā lētāk un vienkāršāk atrisināt notekūdeņu attīrīšanas jautājumus,” stāsta A.Prižavoite.
Viņa norāda, ka šobrīd Jaunzemu ciema notekūdeņi filtrējas cauri lauksaimniecības zemei un pa drenāžas sistēmu plūst tālāk. “Vecā attīrīšanas iekārta ir projektēta 100 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, bet pašlaik reāli saražojam tikai 30 kubikmetrus diennaktī. Āre Pilds mums ieteica labu risinājumu – nelielas attīrīšanas iekārtas izvietosim pie kolektora un attīrīto ūdeni novadīsim dīķī pie daudzdzīvokļu mājām. Savukārt dīķi savienos ar divām drenāžas sistēmas akām,” saka A.Prižavoite.
Viņa atzīst, ka šī ir netradicionāla ideja, bet dīķis esot īpašs – tas nekad nepārplūstot, jo pa drenāžas sistēmu ūdens aizplūst. “Šī iecere ir guvusi Vides ministrijas Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisijas akceptu. Tagad tikai jāmeklē finansējums, piemēram, caur projektiem. Pašreizējā situācijā tam būtu nepieciešami 36 000 latu, no kuriem 15 000 latu varētu saņemt no Vides aizsardzības fonda projektu konkursa “Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūras darbības uzlabošanas pasākumi”. Diemžēl ekonomiskās krīzes dēļ tā izsludināšana ir atlikta uz nenoteiktu laiku,” saka A.Prižavoite.
Viņa piebilst, ka mazām pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir ap 200 iedzīvotājiem, gaidīt uz ERAF līdzekļiem, ir nepareizi, jo tas nozīmē projekta sadārdzinājumu vidēji par 30-40 procentiem.
