„Kā mans vārds var būt rets, ja pilna Rīga pielīmēta plakātiem ar manu vārdu?” SIA „Dzīpari S” direktors Centis Silerovs smejoties atstāsta tradicionālo atbildi, ko parasti sniedz, kad, tiek pieminēts viņa vārda retums. Tiesa, šī atsauce attiecināta uz populāro reklāmas tēlu – efektologu Centi Ūbeli. Reālajā dzīvē C.Silerovs zinot tikai divus vārdabrāļus, no kuriem abi ir alūksnieši.
Jautāts, vai zinot, kāpēc vecāki izvēlējušies tieši šādu vārdu, C.Silerovs atklāj, ka „tā īsti nekad par to lietu nav runāts”. Šo vārdu izvēlējies tēvs, taču, kā viņam tas ienācis prātā, C.Silerovs var tikai minēt, ņemot vērā, ka nevienam paziņam vai radiniekam tāda vārda nav bijis. C.Silerovs atzīst, ka nekad nav ienākusi prātā doma, ka vēlētos sev citu vārdu. „Kāds vārds jau nu ir iedots, tāds arī ir labs,” viņš saka
Iepazīstoties ar Gunara Treimaņa sniegto vārda skaidrojumu, C.Silerovs atzīst, ka lielā mērā tas patiešām atbilst paša raksturam. „Nemāku teikt par to iejūtību un smalkjūtību, taču man vienmēr ir padevušās lietas, pie kurām esmu ķēries klāt,” viņš saka. Kā piemērs tiek minētas studijas Fizkultūras institūtā, kad, lai arī nācies sākt nodarboties ar sporta veidu, kas līdz tam brīdim bijis svešs, C.Silerovam nav bijis vajadzīgs ilgs laiks, lai tas sāktu padoties. „Līdzīgi ir bijis arī ar citām lietām, kad nav bijis nekāds lielais apmācības ceļš jāiet,” viņš norāda.
Brīdī, kad tiek apspriesta vārda Centis īpašniekiem piemītošā noslēpumainība, sarunā iesaistās dzīvesbiedre Inta. „Noslēpumains viņš patiešām ir,” viņa nekavējoties atzīst. Šajā brīdī gan C.Silerovs mēģina attaisnoties, ka viņam vienkārši ir tāds princips – stāstīt tikai to, ko citiem nepieciešams zināt.
„Laikam būs jāsāk ticēt, ka pēc tā, kāds cilvēkam iedots vārds, lielā mērā veidojas arī viņš pats,” spriež C.Silerovs. „Piemēram, kad sieva izlasīja dēla un meitas vārdu skaidrojumu, tad daudz kas atbilda, lai gan neviens jau netika audzināts pēc tām vārdu īpašībām, kas minētas skaidrojumā.”
Par svētku svinēšanu ģimenes lokā nekad netiekot aizmirsts. Tāpat arī darbabiedri cenšas viņu apsveikt ar īpaši lielu „centību”. Interesanti, ka C.Silerovu skolā saukuši par „šefu”. „Ne nu es kaut ko tādu darīju, neko, lai man tāda iesauka būtu, bet tagad jāsaka – kā zinādami,” viņš smejas.
