Skaita ziņā pārāk daudz un spēku ziņā pārāk vāji — tā galvenās piena pārstrādātāju problēmas ieskicē nozares pārzinātāji. Iespējams, Latvijā pilnībā pietiktu ar vienu, diviem lieliem piena pārstrādes kombinātiem. To gan kritizē Konkurences padome – cenu un produktu dažādības ziņā patērētājiem tas nenāktu par labu.
Lielo piena pārstrādātāju kategorijā Latvijā ietilpst tikai kādi pieci seši, bet Eiropas mērogā neviens no vietējiem piena pārstrādātājiem nav uzskatāms par lielu. Daudzi, tādi kā Valmieras piens, Limbažu piens, Rīgas piena kombināts, ir modernizējušies, bet kopumā izmanto tikai pusi no savas reālās jaudas, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. Tāpēc – pašizmaksa sadārdzinās un par neizmantoto jaudu tiek maksāts ar katru piena litru. «Mēs ražojam ļoti mazas partijas ļoti īsā laikā, mēs mazgājam iekārtas pēc katras produktu ražošanas. Tās ir dīkstāves, tie ir zudumi. Eiropā neviens uzņēmums tā nestrādā. Tur ir uzņēmumi ar šauru specializāciju, tie ražo trīs nosaukumu jogurtu vai trīs nosaukumu sieru, tās iekārtas tiek palaistas un strādā katru dienu 365 dienas gadā, septiņas dienas nedēļā un diennaktīm,» stāsta bijušais Rīgas piensaimnieka valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers un pauž viedokli, ka valstī pietiktu ar vienu diviem piena pārstrādātājiem, kam paralēli strādātu liels skaits šauru nišas produktu ražotāju. Šajā ziņā par piemēru var kalpot kaimiņu lietuviešu pieredze, kur lielapjoma kategorijā strādā tikai trīs piena pārstrādātāji. «Jā, ražošanas izmaksu ietvaros [lietuviešiem] palīdz arī tas, ka viņiem ir lielāki uzņēmumi,» atzīst arī Rīgas piena kombināta valdes loceklis Jānis Šolks.
