Alūksnes rajonā palielinās likumpārkāpēju skaits, kuriem kā sodu piemēro piespiedu darbu vai sabiedrisko darbu. To pārkāpēji veic sabiedrības labā, nesaņemot atlīdzību, tādēļ darba devējiem tas ir izdevīgi, bet ne vienmēr to izmanto.
Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Anita Romānova norāda, ka sabiedriskā darba izpilde pērn rajonā, salīdzinājumā ar 2007.gadu, palielinājusies par 25 procentiem, bet piespiedu darbs – gandrīz par 40 procentiem. To piemēro par sīkajām zādzībām, alimentu nemaksāšanu, braukšanu reibumā, dokumentu viltošanu, huligānismu, nodokļu nemaksāšanu un citiem likumpārkāpumiem.
Nodarbina sabiedrības labā
“Šobrīd mums ir noslēgti līgumi ar 38 darba devējiem, starp tiem dominē pašvaldības un izglītības iestādes. Viņi probācijas dienesta klientus, kam piemērots šis soda veids, nodarbina, piemēram, malkas sagādē, teritoriju sakopšanas vai remontdarbos. Katra klienta spējas un profesionalitāti novērtējam, jo starp sodītajiem ir arī, piemēram, celtnieki, zāģēšanas operatori, skārdnieks,” stāsta A.Romānova.
Strādājot sabiedrības labā, piemēram, ir remontēta Malienas tautas nama administratīvā telpa, veidota dabas ainava Māriņkalnā, veikts klašu kosmētiskais remonts Liepnas vidusskolā un citi darbi. “Viens no čaklākajiem darba devējiem ir Alūksnes slimnīca. Manuprāt, ļoti veiksmīgi piespiedu darba veicēju izmantoja Virešu pašvaldība, jo norīkoja sagatavot malku pagasta vientuļajiem pensionāriem,” stāsta A.Romānova.
“Atgriež uz ceļa”
nepilngadīgos
Savukārt sabiedriskā darba veicējiem pārsvarā jāstrādā pieaugušo uzraudzībā, jo viņi ir nepilngadīgie. Strādāt ar nepilngadīgajiem ir grūtāk un rezultāts – mazāk taustāms. “Bet, manuprāt, tas ir liels ieguldījums nākotnē – no tā ieguvēja ir visa sabiedrība, ja krimināli nesodīts bērns nonāk uz noziedzības ceļa. Diemžēl jāsecina, ka arvien mazāku uzmanību valsts velta nepilngadīgo audzināšanai,” saka A.Romānova.
Viņa pauž gandarījumu, ka pērn nodrošināt sabiedriskos darbus piekrita jauni darba devēji – Alūksnes rajona pansionāts un Alūksnes pašvaldības aģentūra “Spodra”. “Jau ilgāku laiku šajā jomā veiksmīgi sadarbojamies ar Kalncempju, Annas un Ziemeru pagastu. Jāuzteic Liepnas un Gaujienas internātpamatskola, SKII “Strautiņi”, kas šo darbu veic vēl ārpus tiešajiem pienākumiem,” norāda A.Romānova.
Gaida jaunus darba devējus
Viņa uzsver, ka piespiedu un sabiedriskais darbs ir neizmantots resurss – īpaši ekonomiskās krīzes apstākļos.
“Aicinu darba devējus vēl vairāk izmantot šo iespēju, jo darba alga par to cilvēkam nav jāmaksā. Turklāt labam saimniekam vienmēr ir darbs, ko darīt. Darba devējam ir jāvēršas probācijas dienestā, jānoslēdz līgums un jānodrošina: darba aizsardzības apstākļi, darbarīki un aizsardzības līdzekļi, darba uzraudzīšana, kā arī jāsniedz informācija par paveikto. Sniedzam arī informāciju par nodarbināmo. Ja sodītā persona neapzinīgi pilda darbu vai neievēro darba izpildes kārtību, darba devējs drīkst atteikties no viņa turpmākās nodarbināšanas. Šo normu strikti ievēro Kājnieku skolā,” saka A.Romānova.
“Nopelna” 160 stundas
Starp piespiedu darba veicējiem jau trešo nedēļu ir arī alūksnietis Kristaps Kaulakans. Viņš atzīst, ka bezdarbībā cilvēkam nāk prātā visādas sliktas domas, kas vedina uz likumpārkāpumiem.
“Jāēd ir visiem. Arī man bija jāizvēlas – ietaupīt 380 latus vai iztērēt 140 latus. Es izvēlējos ietaupīt un rezultātā “nopelnīju” 160 stundas piespiedu darba par automašīnas numura zīmju viltošanu. Mūsu apstākļos ņemt naudas sodu nav reāli – tad es labāk pastrādāju,” viņš saka.
Diemžēl jau trīs mēnešus viņš bezdarbnieks, tādēļ pamatdarba veikšanai piespiedu darbs netraucē. “Bet labi, ka tagad esmu nodarbināts un “pie vietas”, jo no darba nebaidos. Pēc profesijas esmu automehāniķis. Savas stundas gribu atstrādāt pēc iespējas ātrāk, lai varu sākt strādāt algotu darbu,” vērtē alūksnietis.
Viņš atbalsta piespiedu darbu kā soda mēru, jo neuzskata, ka nodokļu maksātājiem jāapmaksā ieslodzīto uzturēšanās izdevumi. “Tie, kas zaguši un slepkavojuši, lai pasēž ieslodzījumā un padomā, bet citos gadījumos – lai strādā,” spriež K.Kaulakans.
Ar dažiem – daudz problēmu
Kalncempju pagastā šajos darbos pērn nodarbināti divi cilvēki, liekot sakopt pašvaldības ceļu malas. Padomes priekšsēdētājs Artis Vanags atzīst, ka tādējādi pašvaldība var ietaupīt naudu, jo darba alga nav jāmaksā. “Manuprāt, šāds soda mērs ir lietderīgāks nekā cietumā atsēdētas dienas,” viņš saka.
Alūksnes rajona pansionāta “Alūksne” direktore Rasma Muceniece uzsver, ka ne visi “darbinieki par brīvu” apzinīgi strādā, jo ar dažiem ir daudz problēmu. “Ja cilvēks visu laiku ir bijis slinks un radījis nebūšanas, tad šādos darbos viņš nemainās. Tiesa, pērn viens no viņiem mums ļoti labi izkrāsoja pansionāta telpas, bet otrs čakli sakrāva malku šķūnī. Uzskatu, ka tiem, kas likumu pārkāpuši vairākas reizes, šādi darbi nav lietderīgs soda mērs – tā ir velti iztērēta nauda un laiks. Viņus jāsoda citādāk,” domā R.Muceniece.
