Visi jau uzreiz ne – bērns tak mazs, galviņa arī maza, tas jau nekas, ka matiņi gaiši!
9. „Pļavniekos”
Kāpēc tā, to Bucītis nesaprot, bet tagad viņas dzīvo citā mājā. Šī cita māja ir mazāka. Nav cūkkūts, nav tuvumā šosejas ar skaļajām mašīnām. Vienā pusē mājiņai ir ceļš – to saucot Korneta lielceļš, aiz tā – mežs ar visādiem kokiem. Otrā pusē – liela pļava, aiz kuras tek upīte. Šo pasauli Bucītis vēl atklās!
Bet ir lieta, kas meitēna prātam neliek miera. Mājiņai esot nosaukums „Pļavnieki” . Bet māsām istabiņā pie sienas pielikta Latvijas karte. Bucēns jau šo to ielāgojis un grib kartē sameklēt Pļavniekus. Tur tak visi vārdi uzrakstīti. Bucītis cītīgi pēta karti. Pašā vidū ir zila, līkumota līnija – māsas teica, ka tā kartē izskatās upe. Meitene upes malā grib sameklēt arī šīs mājas vārdu un atrod ar! Pašā vidū Latvijas kartei pie zilās upes atrod vārdu „Pļaviņas”. Skan mīļi. Nu viss taču pēc bērna prāta ir pareizi – ir upe, ir pļavas. Tikai nez kāpēc, kad Bucītis priecīgi stāsta māsām par milzīgo atklājumu, viņas ilgi smejas…
10. Ziema bērnam nav laba…
Kas ir ziema, to Bucītis tā īsti vēl nezina. Kad ārā viss balts, meitene dzīvo istabā. Kāpēc tā – to zina tikai mammīte. Istabiņai, kur viņas ar savām mantām – abām gultām, lielo skapi un galdu – dzīvo, ir divi mazi lodziņi. Laikam atkal būs aukstais laiks, jo mammīte ar māsām liek logiem priekšā otrus logus. Pa vidu tiem saliek baltu vati, uz tās – puķu galviņas, skaistas, spīdīgas (tās saucot par salmenītēm), un stūros iestutē tūtītes ar sāli.
Te jau viss ir mazāks kā tajā mājā pie cūkkūts. Ķēķis maziņš ar ķieģeļu grīdu. Gar sienu līdz griestiem trepes – tur kāpt nedrīkst! Tālāk mazs skapītis, plīts un liela krāsns ar lielu muti. Arī mazs lodziņš. Ziemā tas paliek sniegots. Reizēm Bucītis kašā sniegainajā logā caurumu un lūr ar aci pasaulē.
Bet tā sniegotā, aukstā pasaule bērnam nav laba. Durvis no virtuves uz pagalmu var attaisīt tā jocīgi. Jānospiež tāda apaļa mēlīte, kas paceļ krampīti, tikai lielu un tumšu – ne tādu kā smukajam skapim vai Vacas melnajai grāmatai ar krustiņu. Kādu dienu Bucīša mēlīte sadomā sadraudzēties ar durvju mēli. Kad abas satiekas, atkal sāp ilgi, ilgi…
Visādu darīšanu jau pietiek arī istabā. Tik mūrīša nav. Mūrītis esot mazajā istabiņā, bet tās durvīm priekšā skapis, jo tur dzīvo Volduks.
Visa Bucīša dzīve te notiek gultās, uz krēsliem vai pie galda. Mammīte un lielās māsas sadomā spēles. Esot jāspēlē dambrete! Kā tur vajag, mazā jau nezina, bet tā lieta ir interesanta. Lielajam papīram rūtiņas krāsot palīdz arī Bucītis. Tad tik visādi jābīda pa to mazi – gaiši un tumši – papīriņi.
