Kad darīšana ar ieročiem, svarīgi ievērot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus. Lai mednieki reizēm nekļūtu pārdroši, reidus rīko Valsts meža dienesta medību inspektori.
Medī arī paslepus
un neuzmanīgi
Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vecākais inspektors Valters Lūsis apkopojis 2008. gadā Latvijā konstatētos medību pārkāpumus. Pavisam VMD esot ziņas par 247 pārkāpumiem. 223 gadījumos vainīgās personas atklātas. 35 gadījumos ir nelikumīgi nomedīti dzīvnieki, medību saimniecībai nodarot zaudējumus apmēram 60 tūkstošu latu apmērā, liecina inspektora apkopotie dati. Nelikumīgi nomedīti četri aļņi, desmit staltbrieži, divdesmit stirnas, trīs mežacūkas un divi lūši. Par medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratīvi sodītas 179, bet pie kriminālatbildības sauktas vienpadsmit personas.
Rīkojot reidus uz vietām, kur notiek medības ar dzinējiem, inspektori bieži konstatējuši, ka medniekiem pie virsdrēbēm nav piestiprināti spilgtas krāsas elementi.
“Dažkārt novērojam, ka medību vadītāji pirms medībām nav pienācīgi pārbaudījuši medību dalībnieku medību dokumentus un ieročus, nav nodrošinājuši medību organizāciju, norisi un kārtību,” atzīst V. Lūsis. Retāk notiekot medības ar aizliegtiem medību līdzekļiem un rīkiem. Cilpu likšana vairāk izplatīta Latvijas austrumu daļā. Inspektors atgādina, ka Latvijā medībās aizliegts lietot pusautomātiskos medību šaujamieročus, kuros vienlaikus var ielādēt vairāk par trim patronām.
Cieš paši un labākie draugi
Pērn Latvijā viens letāls nelaimes gadījums bijis bebru medībās. Kopumā medībās reģistrēti seši nelaimes gadījumi. Trīs no tiem notikuši individuālajās medībās, tikpat – medībās ar dzinējiem. “Pārsvarā šajos nelaimes gadījumos vainīgās personas pirms šāviena pa medījamo dzīvnieku pienācīgi nepārliecinājās, vai šaušanas virzienā vai aiz medījamā dzīvnieka nav cilvēka,” zina V. Lūsis. “Vienā gadījumā arī pats cietušais mednieks neievēroja drošības noteikumu prasības. Medībās ar dzinējiem ieraudzījis alni, patvaļīgi pameta norādīto mednieka stāvvietu, pārvietojās pa mednieku līniju otras mednieku līnijas virzienā, uz blakus esošās mednieku līnijas stāvošais mednieks pienācīgi neizvērtēja situāciju, šāva pa alni un ar gludstobra medību bises lodi ievainoja mednieku, kurš šāviena brīdi bija izskrējis aiz aļņa,” atstāsta inspektors. Pērn Vaiņodes pusē kādam medniekam bises stobrā iekļuvis svešķermenis, un šāviena brīdī ierocis plīsis, ievainojot šāvēju.
Iemesls letālajiem nelaimes gadījumiem visbiežāk esot šaušana uz neskaidri redzamu mērķi un šaušana pa mednieku līniju.
Gadoties, ka medījamie dzīvnieki nodarot pāri arī mednieku palīgiem – medību suņiem, taču šādus gadījumus VMD speciālisti neapkopojot. Reizēm paši mednieki nošaujot savus suņus.
Iespējams, gadījumu ir vairāk
No nelaimes gadījumu medībās statistikas, kas tiekot veikta kopš 1969. gada, varot secināt, ka ievainotu dzīvnieku uzbrukumi medniekiem fiksēti piecas reizes. Parasti tie esot mežakuiļi, kuri uzbrūk pienākušajam medniekam vai dzinējam. “Iespējams, ka šādi gadījumi ir daudz biežāki, bet līdz mums šāda informācija vienkārši nenonāk,” spriež V. Lūsis. Statistikā apkopotajā periodā esot fiksēti četri letāli nelaimes gadījumi, kad mednieki situši ievainotam dzīvniekam ar ieroča laidi, bet tas bijis pielādēts, un trieciena rezultātā noticis šāviens.
Biežākie cēloņi nelaimes gadījumiem medībās esot šaušana pa mednieku līniju, mednieka šaušana dzinēju virzienā, šaušana uz neskaidri redzamu mērķi, patvaļīga atrašanās vietas mainīšana, šaujamieroča neizlādēšana pirms aiziešanas no masta numura un pirms nokāpšanas no medību torņa, kā arī pārvietošanās ar pielādētu šaujamieroci.
