Ievērojamais budžeta samazinājums pašvaldībām ļauj izpildīt mazāk tām noteikto funkciju, tāpēc tās prasa īstenot vairākus pasākumus, lai glābtos no krīzes sekām. Tiesa, visās pašvaldībās situācija nav vienāda.
Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Dandens atzīst, ka šāgada budžetā līdzekļu ir krietni – par 39 234 latiem – mazāk nekā pērn. “Mūsu ieņēmumu lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Paredzēts, ka to saņemsim gandrīz par 48 000 latu mazāk. Turklāt nav garantiju, ka varēsim saņemt vismaz paredzēto summu. Janvārī prognozes netika pildītas,” skaidro V.Dandens.
Samazina darba slodzi
Pašvaldība ir spiesta atgriezties sliktākā finanšu situācijā nekā 2007.gadā. Bet vajadzības ir lielākas, jo pašvaldībai obligāti ir jāmaksā gan garantēto minimālo ienākumu, gan dzīvokļa pabalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem.
Gaujienas pagastā ir vairāk izglītības iestāžu, kā arī muzejs, kā nav visās pašvaldībās. Turklāt valdība nepiešķīra 11 000 latu pirmsskolas iestādes audzinātāju algām, tāpēc tām jāparedz finansējums no pašvaldības budžeta. “Grūti izpildāma ir prasība samazināt darbinieku atlīdzību ne tikai par 15, bet pat par 16,82 procentiem, lai nevienu nevajadzētu atlaist un varētu iekļauties paredzētā budžeta līdzekļos. Pašvaldības iestādēs mazāk par 360 latiem jeb divām minimālajām mēnešalgām saņem 56 cilvēki, tātad to atlīdzību nav atļauts samazināt. Atlika samazināt slodzes,” stāsta V.Dandens.
Apcērp lielākās algas
Tikai 12 darbiniekiem ir par 360 latiem lielākas algas, tāpēc tās tad arī tika apcirptas. Pašam priekšsēdētājam atalgojums ir par 108 latiem mazāks. “Lasu laikrakstos, ka valdības ministri un Saeimas deputāti nemaz tā nesteidzas samazināt savu atalgojumu. Ja jau esam vienā laivā, tad arī viņiem ir jārīkojas tā, kā viņi prasa no citiem. Nevajadzētu aizbildināties ar likumu, jo pašvaldībās esam spiesti pārkāpt darba likumdošanu un vienoties ar darbiniekiem.Citu iespēju nav,” uzsver V.Dandens.
Protams, tiek ierobežoti arī saimnieciskie izdevumi. Tomēr ne visur tos var samazināt par 25 procentiem. Turklāt jāņem vērā, ka palielinātā PVN likme sadārdzina gan maksu par telefonu un internetu, gan arī par komunālajiem pakalpojumiem un citus izdevumus.
Trūkst garantiju ieņēmumiem
V.Dandens norāda, ka Latvijas pašvaldību savienības dome cenšas risināt kopējās problēmas. Tā valdībai izvirzījusi vairākas prasības, kuras jāizpilda līdz 1.martam. Starp tām ir prasība atjaunot līdzšinējo Valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu sadalījuma proporciju, kad 70 procenti tiek valstij un 30 procenti – pašvaldībām. Pašreizējais sadalījums paredz par 17 miljoniem latu mazāk pašvaldībām. Līdz šim pašvaldības varēja droši rēķināties ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet tagad valsts to vairs negarantē pat 90 procentu apmērā. “Tas nozīmē, ka droši plānot neko nevar, tāpēc ieņēmumu neizpildes gadījumā vajadzētu no valsts budžeta kompensēt iztrūkumu,” atzīst V.Dandens. Līdz 20.martam tiek prasīts atcelt paaugstināto PVN likmi un grozīt tā iekasēšanas kārtību, atceļot valsts avansēšanu no nodokļu maksātāju puses.
