Man nekad nav trūcis pielūdzēju. Vienmēr esmu bijusi materiāli labi nodrošināta. Man nav bijis nekādu psiholoģisku traumu, ar ko varētu izskaidrot turpmākos manas dzīves mezglus. Arī saviem vecākiem biju un esmu mīļa. Tikpat mīļa viņiem ir arī mana meitiņa. Arī viņas tētis mūsu mazulīti mīl, bet… mēs neesam kopā un laikam arī nekad nebūsim.
Mēs izšķīrāmies muļķīgi. Nebijām precējušies, kaut ilgi jau bijām pāris. Mīļais arvien bija greizsirdīgs. Tā sanāca, ka manī iemīlējās viņa labākais draugs, pret kuru es biju laba un jauka, jo viņš taču arī mans draugs. Mīļais laikam pārprata, kad reiz ieraudzīja mūs guļam blakus vienā gultā. Viņš neko nepūlējās noskaidrot, bet, kad es centos iegalvot, ka tas bija tikai brālīgs apskāviens, mīļais man iesita. Viņš aizbrauca pāri okeānam, tā arī neuzzinādams, ka mums būs bērns. Kad meitiņa jau bija piedzimusi, viņas tētim es pavēstīju šo jaunumu. Viņš laikam nenoticēja.
Vēlāk man bija izdevība pašai doties uz to pārokeāna zemi, kurā nu jau otro gadu mitinājās mans mīļais. Es uzmeklēju viņu. Parādīju mūsu bērna fotoattēlus. Mēs izrunājāmies. Viņš teica, ka ir sanācis muļķīgi, ka grib būt tēvs, bet… mēs nevarot vairs būt kopā, jo viņam ir cita. Vismaz pagaidām situācija esot tāda, varbūt vēlāk viss mainīšoties. Mīļais atrada man darbu svešajā zemē. Bet mūsu meitiņa tikmēr auga pie maniem vecākiem Latvijā. Es visu laiku cerēju, ka viņš atgriezīsies pie manis, jo sapratu, cik ļoti es mīlu savu mīļoto. Nevienu citu man nevajadzēja. Tomēr viņš bija un palika tikai draugs. Uz maniem erotiskajiem impulsiem viņš nereaģēja.
Un tad manī iemīlējās kāds turīgs svešzemnieks. Viņš piedāvāja precēties, es piekritu. Atvedu arī meitiņu no Latvijas. Kad tas notika, mans mīļais atkal mani gribēja. Mūsu intīmās, taču slepenās attiecības atjaunojās. Tā turpinājās līdz brīdim, kad atkal biju stāvoklī. Ko tagad darīt? Es gribu šo bērnu un vienlaikus baidos.
komentāri www.aluksniesiem.lv
Bērns ir svētība, pieņem to, vienalga, kas ir tēvs.
Luze
Jēzus saka: “Lai akmeni pirmais met tas, kas nav grēkojis.” Tādēļ domāju, ka nevienam nav tiesību tevi nosodīt… Bet situācija nav normāla. Laikam jau tāpēc mēs neesam dzīvnieki, jo mums ir jāvar vadīt un kontrolēt savus instinktus! Bet bērnam ir jānāk pasaulē, neskatoties uz to, kurš ir viņa tētis.
dora
