Grauž acis. Asaro. Brīžiem liekas, ka pat pampst no iekšpuses. Brucināt nedrīkst, jāizlīdzas, tās aizspiežot un viegli tomēr pamasējot. Nevarētu teikt, ka tas palīdz uz ilgu laiku. Noskalot acis ar aukstu ūdeni izrādās labāka ideja. Silti izlietotās kumelīšu tējas maisiņi uz plakstiem – arī patīkami. Varbūt tomēr tas nav ne iesnu tuvums, ne alerģija un ir vērts parunāt ar ārstu?
Nesabāzt vienā maisā
“Kādreiz cilvēks staigāja pa mežiem, pļavām, svaigā gaisā. Tagad koncentrēti skatās monitorā,” teic Imants Lanka, acu ārsts, kuram ir arī ģimenes ārsta un pediatra prakse. Turklāt ar gadiem mainās asaru viskozitāte, asaru plēvīte vairs nespēj noklāt visu radzenes virsmu, kas rada kairinājumu un graušanas sajūtu. To veicina intensīvs darbs ar datoru, redzes problēmas, pārciesta infekcija vai trauma. Pēc 40 gadu vecuma sākas sklerotiskas izmaiņas, mazinās asaru daudzums un sastāvs. Ar “sauso aci” slimo 75 procenti sešdesmitgadīgo, pēc 45 gadu vecuma “sausa acs” ir katrai otrajai sievietei, vēsta interneta žurnāls “Acu Ārsts”. Jauniem cilvēkiem tipisks sausās acs simptoms ir asarošana kā reflektora atbildes reakcija uz kairinājumu. Tomēr izdalītās asaras nav pilnvērtīgas, jo izdalās no citiem asaru dziedzeriem.
“Tikai nevajag uzreiz sabāzt visu vienā maisā. Ja visi, kam grauž acis, skries uz aptieku pēc asarām, tad pieci no simta pēc tam teiks – kāpēc jūs mani nebrīdinājāt! Jo var izrādīties, ka šiem cilvēkiem ir glaukoma,” pabrīdina ārsts.
Aptieka ne vienmēr palīdz
Aptiekas ir vieglāk un vienkāršāk pieejamas nekā ārsti. Ja aptiekā ierodas cilvēks ar sūdzībām par graušanas sajūtām acī, viņš var dabūt tikai “mākslīgās asaras”.
“Valsts ir ļoti labi nokārtojusi, ka aptiekā neļauj pirkt visu, kas pagadās. Līdzīgi simptomi var būt infekcijai, iekaisumam, pret ko asaras nepalīdzēs. Tās atvieglos situāciju, bet neizārstēs, ārsts būs jāapmeklē tik un tā. Tālākais jau ir jautājums, cik savlaikus cilvēks atnāk pie ārsta. Glaukomas gadījumā gadās, ka atnāk un saka – man pazuda redze. Nē, ne šorīt. Kādu gadu pasliktinājās, tagad tikpat kā neredzu,” I.Lanka dalās pieredzē.
Ārsts atgādina, ka slimības ietekmē cita citu, ir saistītas. Pacienti reizēm sūdzas par acīm, bet cēlonis patiesībā ir kur citur. Acu ārsts no ģimenes ārsta atšķiras ne tikai ar zināšanām, bet arī aprīkojumu, tāpēc nevajadzētu noniecināt mudinājumu vai nepieciešamību apmeklēt speciālistu.
Acis kā maņu orgāns nodrošina ne tikai cilvēka redzi, bet reflektori ietekmē arī nervu sistēmu un atsevišķu hormonu izdalīšanos, tāpēc redzes pārslodze var būt par iemeslu vispārējiem simptomiem: nogurumam, nervozitātei, galvassāpēm.
