Gaidot pie zobārsta, mani uzrunāja kāda bukleta šķietami retorisks jautājums: “Vai tu bruksē?” Attapos, ka nemaz nezinu, ko tas nozīmē. Tieši tāpat liela daļa bruksētāju nemaz nezina, ka viņi tādi ir.
Ne visi sūdzas
Daļa bruksētāju ierodas pie zobārsta ar sūdzībām, ka viņam uz priekšējiem zobiem parādījušies kaut kādi “robi”, ka zobi palikuši ļoti jutīgi, stāsta zobārste endodonte Baiba Krauze. Sūdzas, ka bieži jūt sāpes žokļu locītavā un sejas muskuļos. Rītos pēc pamošanās ir grūti sirsnīgi nožāvāties. Pārējie bruksētāji minētos simptomus un pazīmes nepamana vai nepievērš tām uzmanību – ar ārstu aprunājas dzīvesbiedra, tuvinieku mudināti, kuriem bruksētāja radītās skaņas laupa naktsmieru.
“Ja mēs padomājam, ka parazīti var radīt bērnam ļoti nepatīkamas sajūtas, loģiski secinot, bruksisms var būt šo nepatīkamo sajūtu un diskomforta izpausme. Bet tas nenozīmē, ka tas attiecināms uz katru bērnu,” norāda ārste. Zobu griešana var liecināt arī, piemēram, par nepareizu sakodienu.
Dilst acīm redzami
B. Krauze vērtē, ka bruksisma sekas redzamas katram otrajam pacientam, taču tikai katrs ceturtais zina vai nojauš par šo problēmu.
Parasti tas notiek naktī, miegā, bet var piemeklēt arī pa dienu. Citi zobus griež arī tad, ja organisms pārcieš lielas sāpes vai pirms kāda satraucoša notikuma, piemēram, eksāmeniem, smagas sarunas.
Apakšžokļa zobi tiek rīvēti gar augšžokli, noberžas zobu emalja, līdz atsedzas dentīns – zobu audu slānis zem emaljas. Pacients sāk sūdzēties par jutīgiem zobiem. Zobi saasināti reaģē uz aukstu un karstu, arī uz saldu vai skābu.
Ja cilvēks ir nomodā, viņam ir vieglāk sevi kontrolēt. Košļājamā gumija palīdz ne tikai vairot siekalas, bet arī “dod žokļiem darbu”. Taču mediķi brīdina – košļenes trenē mutes muskulatūru, kas var novest pie nopietnākām sekām, zobi tiks griezti ar vēl lielāku spēku. Labāk dienas laikā mācīties atbrīvot mutes muskulatūru, atslābināties. Uzticēt sejas masāžu profesionālim vai pašam pamasēt žokļus.
Vecumam nav nozīmes
Zobu griešana novērojama pat zīdaiņiem – zobu šķilšanās laikā. B. Krauze to skaidro ar diskomfortu un sāpju sajūtām zobu šķilšanās laikā, kā arī ar to, ka mutē parādījies kaut kas jauns, un bērns mācās to pielietot. Visbiežāk bērns izteikti griež zobus, kad ir izšķīlušies augšējie un apakšējie priekšzobi, parasti tas notiek pa dienu. Bez īpašas ārstēšanas lielākoties tas pāriet līdz septiņu gadu vecumam.
“Bruksisms norāda, ka mūsu organismam ir liela spriedze – kāda, to mēs varam izdomāt tikai paši.”
BAIBA KRAUZE, ZOBĀRSTE
Lielākiem bērniem bruksisms var būt saistīts ar bērnudārzā, skolā uzkrāto stresu, dzīvesvietas maiņu, spriedzi mājās, ko vairo māsiņas vai brālīša piedzimšana. Bērniem ir grūtāk aprakstīt izjūtas, tāpēc jāpievērš uzmanība, vai nav pazīmju, kas par to liecina: sūdzas par nepatīkamu skaņu, ka sāp vai kaut kas nepatīk sejas rajonā, grauž pildspalvas, zīmuļus, ir sakošļāts vaigs zobu sakodiena līmenī.
Kapes naktsmieram
Bruksētājiem tiek izgatavotas nakts kapes – zobārsts ņem nospiedumu, un zobu tehniķis no plānas plastmasas izveido kapīti, kas nosedz tikai zobus. Kapi liek uz nakti, parasti tā tiek gatavota vienam žoklim – apakšžoklim. “Cilvēkam ar to ir viegli aprast, un tā netraucē. No tā nav jākaunas, tāpat kā nav jākaunas, ja radusies nepieciešamība meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzību – kape novērš sekas, iespējamās traumas, bet bruksismu neārstē,” skaidro B. Krauze.
Interneta veikalos tiek piedāvātas kapes sagataves augšžokļiem. Pat vairākās krāsās, lai ģimenes locekļi nesajauc. Tās katrs pats savam sakodienam var pielāgot, ieliekot vispirms karstā ūdenī, tad sakožot un ļaujot sacietēt. B. Krauze vērtē, ka tehniķa darbs būs precīzāks, turklāt cenu ziņā nav būtiskas atšķirības.
Bruksisma ārstēšanā var lietot homeopātiskus nomierinošus līdzekļus vai zāļu tējas.
